Vakar sanāca tā, ka noskatījos filmu, kuru jau sen gribēju noskatīties, bet līdz šim nemācēju tai saorganizēt savu laiku (tāpat kā vairākumam lietu savā dzīvē). Es lieliski zināju uz ko parakstos, skatoties Freddy Got Fingered, jo tas ne tuvu nav kārtējais Holivudas grāvējs, ne Oskarots šedevrs, ne salkana vācu romantika, tā ir filma, kam es atļautos neiedot pat kaut kādu žanru, galveno aktieri (kas ir arī filmas režisors un scenārists) aizsūtītu ārstēties un visus DVD ar šo filmu publiski piesmietu un tad izmestu kanalizācijā, kur sūdiem arī būtu jāatrodas. Kā lai pasaka – šausmīga, slimīga, šizofrēniska filma, bet tomēr …kaut kas tajā ir. Nepakļaušanās gandrīz nekādiem standartiem un rāmjiem, kas būtu jāievēro, veidojot filmu, padara šo kinematogrāfisko darbu par skatāmu. Pieļauju, ka ar pāris aliem tā šķistu vairāk smieklīga. Filmā man patika tikai divas lietas – impulsīvā aktierspēle un neziņa, cik debīls būs nākamais kadrs. Iesaku neskatīties šo filmu. Lai gan vēl vairāk iesaku neskatīties One-Eyed Monster.

Šodien apmeklēju Jāņu Nakti jebšu, angļu mēlē runājot, Midsummer Madness. Turpinājumā manas domas un secinājumi, un kāpēc (pie velna) mums pa mežiem ķengurs skraida.
Kad pirmoreiz redzēju treileri, izskatījās jau daudzsološi, bet izrādījās, ka tā tendence izgriezt labākos kadrus no filmas un salikt treilerī skārusi arī Eiropas filmu industriju. Nē, es patiesībā nenožēloju, ka aizgāju noskatīties, jo komēdijas man patīk skatīties neatkarīgi no tā, cik nu tā humora deva tur ir.

Filmas “+“:

• Orlando Velsa tēlojums
• Mentu žigulis
• Vārdu spēles ( It’s legal? No, it’s Līgo!)

Filmas “-”:

• nenormālie akcenti
• tas datorgrafiskais brīnums – ķengurs
• haotisks saturs
• pārāk daudz lētu joku

Pašironijas par latviešiem filmā netrūka. Kaut kā gan brīžiem tas likās par daudz uzspēlēts. Un ļoti dīvaini šķiet, ka EastWest Distribution mājaslapā sadaļā Cast nav neviena latviešu aktiera, kaut gan Gundara Āboliņa atveidotais Oskars bija viens no centrālajiem tēliem. Nu teikšu 5 no 10.