Muzikukū
Iesākumā laikam jāpasaka, ka no mūzikas neko daudz nesaprotu – zinu nosaukt pāris klasiķus un notis, pie tam abos virzienos. Tātad sajēgas nav, bet viedoklis ir.
Musiqq. Musiqq? Musiqq. Man par viņiem jau no paša sākuma ir viens viedoklis, kuru viņi joprojām nav izmainījuši. Lai gan viņu piekoptais stils nav gluži man pa ceļam, bet tā kā mēdzu klausīties visu pēc kārtas, tad, protams, arī Musiqq skaņu viļņi nonāca līdz manām ausīm. Teikšu tā, ka dziesmas viņi māk taisīt ļoti lipīgas, par spīti tam, ka nākošās dziesmas melodija dzirdēta jau iepriekšējā dziesmā, bet tie dziesmu vārdi, tie vārdi, nu tie ir kā no pagalma puišeļu leksikas. Parasti jau dziesmām ir kāds vēstījums, kaut kāda konstrukcija, bet Musiqq dziesmu vārdi šķiet likti bez emocijām randomā. Ok, saprotu, ja ir tāda interese par vārdiem, tad labāk mūziku man neklausīties un iet apmeklēt dzejas vakarus. Bet tomēr, kaut kā nav forši, kad dziesma sāk līdzināties AS un V meistaru garadarbiem par čikām, kuras krata dirsu. You know, what I mean.
Ar Eirovīzijas dziesmu jau ir maķenīt labāk. Vai Eiropā mūs sapratīs? Nu nezinu, ne mēs saprotam viņus, ne viņi mūs.