Sportam sekoju līdzi kopš 4. klases, bet neizskaidrojamu iemeslu dēļ visus šos savus apzinīgos sporta līdzjūtēja gadus biju palaidis garām tādu aizrautīgu sportaveidu kā pludmales futbols. Jā, bija dzirdēts par tādu, bet nekad nebiju ne redzējis spēli, ne zinājis, kādi tur interesanti noteikumi. Tā nu nejauši ieraugot Eurosport Live programmā FIFA Pasaules kausa izcīņu, kas notika Dubaijā, jā, tajā pašā, kurā šeihi izklaides pēc būvē visādus arhitektūras brīnumus, pievērsos pludmales futbolam.

Daudz jau no klasiskā futbola neatšķiras - bumba apaļa, laukums taisnstūra formā, ja kāds trāpa pretiniekam pa kāju, tad tas nabags krīt gar zemi un lokas sāpēs tā, it kā kāja 9 vietās būtu lauzta. Par atšķirībām - bumba pēc svara izskatās līdzvērtīga balonam, zāles vietā starp zobiem vari dabūt smiltis, ja dosi piespēli savam vārtsargam, tad neviens uz tevi par to nerāsies un nesodīs, vārtsargam ar rokam ļauts darboties plašākā teritorijā, spēlē 5 pret 5, un spēles laiks ir iegūts krustojot basketbolu ar hokeju, respektīvi, 3 x 12 min.

Bet visvairāk patīk, ka spēle ir ātra, vārtus var gūt praktiski no jebkura laukuma punkta, bieži tiek pielietotas visādas virtuozas piespēles un sitieni, un, manuprāt, ir diezgan nereāli, ka spēle varētu beigties bez vārtu guvumiem. Vo, tā!

Šis ieraksts tika sagudrots 23. Novembris, 2009 plkst. 1:59 un ir palikts zem Doma, Es kategorijas. Garlaicības mākts komentāriem līdzi vari sekot ar RSS 2.0. Tāpat tu vari pats atstāt komentiņu vai trekbekot no savas lapeles.