Šis ieraksts nesatur meteorītus
Pirms nav uznākusi rudens depresija (lai gan pēc ierakstu biežuma varētu padomāt par pretējo) atļaušos iespiest pāris teikumus šajā aizmirstajā pierakstu kladē. Ja godīgi, tad rudens depresijas mani neapciemo, mēdz uznākt tikai riebīgs sentiments, pie kura cēloņiem vien vainīgs esmu es pats. Nevaru izdomāt, vai tagad tāds arī ir jau klāt.
Gribēju uzrakstīt skaistu daiļdarbu par braucienu uz Lietuvu, bet, eh, pie vella, kuru gan interesē milzīgs tigus, kurā 90% preču ir zili kokvilnas džinsi, lielveikali, kuru izstaigāšana prasa zināmas fiziskas iemaņas un perfekti ceļi, uz kuriem grūti būtu pārsist riepu, ko lieliski izdarījām tikko iebraucot Latvijā.
Par Rīgas “Dinamo” es varētu uzrakstīt daudz vārdu, bet to pataupīšu līdz šīsdienas spēles beigām. Es ticu, ka tad tie būs sakrājušies vēl vairāk.
Nobeigumā ieteikšu smuku mūziku – Metallica – Unforgiven III
30. Oktobris, 2009 plkst. 18:34
Ceļi viņiem ir nevis perfekti, bet tādi viduvēji priekš civilizētās pasaules, tas ir tikai kultūršoks ierodoties no mūsmājām. Neesmu bijis nevienā valstī kur ceļi būtu kaut uz pusi tik bedraini kā mūsējie…
31. Oktobris, 2009 plkst. 12:02
Nu Klaipēdas un Palangas apkārtnē bija nedaudz virs viduvējiem, turklāt tur vēl vairākās vietā lēja jaunu asfaltu.
2. Novembris, 2009 plkst. 15:34
Nu sūdzēties jau nevar. Es tur arī vasarā izbraukājos :)