Vasara ir iegrozījusies iepriekš neparedzamā situācijā – jau otro dienu mans aktīvākais sabiedrotais ir aparāts, kam sirds vietā atrodas AMD Athlon procesors. Turklāt esmu pamanījies atrast interneta galu, jo man vairs nav kur iet un nav ko skatīt. Šķiet, ka būšu visas ziņas pārlasījis divarpus reizes, visus ikdienišķos portālus izskatījis vismaz piecas reizes katru un vismaz padsmit reižu nonācis pie secinājuma, ka šādi pavadīts laiks nav labākais veids, kā labi pavadīt laiku vasarā. Vispār šodien savāda diena, jo esmu sācis morāli sevi gatavot skolai. Es to noveļu uz magnētiskajām vētrām, pieņemot, ka šodien tās ir īpaši aktīvas. Jau jūtu, ka galvā grozās un savu vietu meklē ikgadēja apņēmība, kas koncentrējas uz aktīvu iesaistīšanos mācību procesā, jāsaka gan, ka apņēmībai ir slikta īpašība skolas sākumā pazust tikpat ātri kā aukstam alum karstā vasaras dienā.

Prāta pozitīvo agregātstāvokli šodien nodrošina PND – Ei, tu skaistā meitene akustiskajā versijā.

Tā kā daudziem draugiem, radiem un paziņām esmu pirmā persona viņu tālruņu katalogā, tad man nav nekas svešs saņemt tukšas, vientuļas īsziņas, klusuma zvanus, kuros es varu veidot savus monologus, vai zvanus ar fona skaņu, piemēram, motorzāģa vai balgarkas rūkoņu, ja nezinātu, kas zvana, varētu pat nobīties un sūdzēties par maniakāliem zvaniem. Šoreiz bija citādāk, atnāca pilna īsziņa un no nezināma numura. Tajā bija teksts:

Jus esat laimejis loterija “NEGAIDITAIS SITIENS” un Jums ir tiesibas no visas sirds tuvak stavosajam bliezt pa muti!:D

Pievēršamies saturam. Sāksim ar to, ka šī loterija ir nelegāla, jo tai nav pievienots loterijas numurs. Man būtu interesanti uzzināt, vai balvu var iemainīt pret ekvivalentu naudas summu. Kas atbildēs par sekām, kas visticamāk radīsies pēc laimesta izpildes? Uzsvars uz loterijas nosaukumu un pieklājības normas izpilde, vārdu “jums” rakstot ar lielo sākumburtu, norāda uz loterijas nopietnību, diemžēl tas ir īslaicīgi, jo smaidiņš teikuma beigās izbojā visu iepriekš rakstīto un zūd ticamības moments šai loterijai, pārvēršot tekstu par vienkāršu joku. Es nešaubos, ka arī Captain Obvious būtu vienās domās ar mani.

Valstī politekonomiskā situācija ir ļoti sliktā stāvoklī, tāda kļūst arī sociālā. Iepriekšējais teikums noteikti nebija nekas jauns. Drīzāk simtreiz dzirdēts un līdz aknām piegriezies jau, bet kaut kāds ievads man bija nepieciešams. Tad nu, lūk, turpinājumā trīs mani novērojumi, kuri atspoguļojas faktā, kas kaut kas šajā valstī nav kārtībā:

1. Vēl nekad tik daudz manu draugu, radu un paziņu nav aizbraukuši peļņā uz ārzemēm (Grieķija, Anglija, Francija, Krievija).
2. Veikalos esmu pasācis pirkt akcijas alu. Piemēram, nupat top! veikalu tīklā Lāčplēša Gaišais bija par 30 santīmiem. Tāpat Aldara Gaišais bundžās Ls 0.39.
3. Arvien vairāk jauniešu redzami patērējot alu no 2L tilpuma plastmasas pudelēm. Walter FTW!

Pēc piektdienas pēršanās pirtī ar trešdien sietajām slotām sestdien pēdējā brīdī tika pieņemts lēmums, ka jāaizbrauc uz rokfestivālu “Saldus Saule”. Braucienam bija vairāki spēcīgi iemesli – nekad nebija būts šajā festivālā, mums bija divas brīvbiļetes, mums nebija ko darīt un man patīk rokmūzika, kas gan pārējiem varēja būt mazsvarīgs faktors, jo man jau daudz kas var patikt, vai ne? Ap 23 vakarā (nu, jā, diez vai dienā) bijām Saldū, protams, apmaldījāmies trīs priedēs, bet nu tā tas mēdz būt, ja pa rokai nav nekādas navigācijas iekārtas, bet vietējie ir pietiekami zinoši un atsaucīgi, un problēma ātri tika atrisināta.

Tikām iekšā, kad pēdējās dziesmas blieza Credo. Liels bija pārsteigums, ka esmu pazīstams dažām vietējām jaunietēm, kas nekautrējās uzrunāt mani un pārliecināties, vai tiešām es esmu tas, ko viņas domā. Un es tiešām biju tas, ko viņas domā. Par to, kur, kā un kāpēc es biju zināms šīm jaunietēm, varbūt citreiz.

Tātad tautas pietiekoši, ne īpaši daudz, lai gan pie skatuves burzma netrūka, bet atšķirībā, piemēram, no kāda plaši apmeklēta pasākuma Ogres estrādē, šeit uz tevi neviens ar aizlietu seju un savilktu dūri neskatījās, ja netīšām uzgrūdies kādam virsū. “Zīlīte” dzīvajā no “Līviem” ir pavisam kaut kas cits, ja salīdzinām to, ko izpilda zaļumballēs vietējie leijerkastnieki (šis atklājums ir pelnījis aplausus). Roka leģendas ir un paliek roka leģendas + visādas feinas skatuves gaismas un kārtīga ģitāras rūkoņa, uhh, pa pirmo. Pēcāk mēs palustējām pie Jāņa Narkevica balss (uzzināju tik šodien, vakar nebija ne jausmas, kas tas par izpildītāju). Pie Willow Farm vienam otram sagurušajam draugam pelīte vilka saldu miedziņu, tad arī tika nolemts, ka jābrauc mājās.

Rezumē: solīds pasākums un noteikti apmeklējams, ja ir izdevība.