147. un joprojām necilais ieraksts
Rakstu ar cerību, ka kāds mani vēl lasa, lai gan tajā pašā laikā saprotu, ka nekāda pievienotā vērtība no manis nepienāk, tieši otrādi – tiek patērētas tavas dārgās minūtes, kuras tu varētu pavadīt daudz lietderīgāk, bet, ja tu lasi šīs rindiņas, tātad atliek man naivi noticēt, ka esmu tevi ieinteresējis.
Šodien tiks pieveikts 2. kurss. Ar to es arī sevi apsveicu, ņemot vērā, ka mīlēju gausties par to, cik man sasodīti grūti iet ar tām mācībām. Turklāt nespēju saprast, kāpēc tieksme atstāt visu uz pēdējo brīdi nav iznīcināma kā dubļu traips Persil reklāmā!?
Dikti esmu sajūsmā par Two Old Babies 2009, jau esmu pamanījies divu dienu laikā noklausīties vismaz 5 reizes. Ģeniāli, oriģināli un ar krānu. Turklāt esmu sācis priecāties par stulbajiem aņukiem. Es ceru, ka tas neko sliktu nelieciena par mani. Daži favorīti:
Atnāk džeks pie urologa, skatās – dakteris stāv novilktām biksēm…
Džeks: Dakter, kas tad tas?
Dakteris: Cik tad ilgi var uz svešiem skatīties, jāpaskatās arī uz savējo…Saimnieks Visvaldis stāv pie krūma un ēd ceriņus.
Sauc:
- Sieva, atnes sinepes!
- Kādas? – prasa sieva
- Franču, ne jau nu krievu!
- Iedošu vēl majonēzi, apgrauz dzīvžogu arī!Zaķītis internetā nopircis vakumpumpi un nezin, ko darīt, jo jau ir piepumpēta laiva, riepa un matracis, bet garāks, kā nav tā nav.
Ģimenes tēvs nopērk trauku mazgājamo mašīnu. Sanāk kopā visa ģimene ar saviem netīrajiem traukiem… Mazais Jānītis atnes naktspodiņu.
Tēvs pakrata pirkstu, mamma saka:
- Dēls, šo trauku mēs šajā mazgājamā mašīnā nemazgāsim!
Uz to Jānītis:
- Tas vēl nav nekas, vectēvs jau velk šurp emaljēto vannu, kurā viņš skābē gurķus!