Radošās dižķibeles iznīcināšana
Tie nav murgi. Tas esmu es. Atpakaļ uz strīpas. Ievilkās ne tikai radošā dižķibele, bet arī migrācija uz citu serveri. Bet nu viss ir īstajās vietās. Un esmu atkal gatavs muldēt.
Iesākumā paldies Lenijam Kravicam par radošo iedvesmu. Nē, es neklausos viņa dziesmas, labākajā gadījumā vienu vai divas spētu atpazīt. Nē, es nekad par viņu neesmu bijis sajūsmā. Nē, man nav pie sienas plakāti ar viņa nosvīdušo miesu, spēlējot ģitāru. Bet kā tad ar iedvesmu? Pavisam vienkārši – man bija sapnis. Es biju kaut kur ieradies uz Lenija Kravica koncertu. Visi sēdēja. Es biju sadzēries (neprasiet, kā tas sapnī iespējams). Pēc koncerta uzkāpu uz skatuves, lai iemūžinātu sevi kopā ar Leniju. Nobildējāmies kopā bez maikām, ar plikiem vēderiem. Vēlāk izrādījās, ka tas nebija Lenijs, bet skatuves darbinieks no Meksikas.