Kāpēc es spēju iztikt bez Twittera?
“Un tas nebija nemaz tik grūti,” nodomāja Savējais, kad sāka rakstīt šo ierakstu, jo jau labu laiku šeit mita dziļš klusums. Idejas patiesībā ģenerējas nemitīgi, bet vienmēr es bez piepūles atrodu iemeslu, lai šeit par to skaļi nerunātu. Turklāt šobrīd situācija apkārt atrodas zem politekonomiska spiediena, un kāds mans nepareizs vārds vēl pamanīsies sūdus sataisīt. Nē, ne, to pataupīsim labākiem laikiem.
Vērojot ārprātīgo aizraušanos ar Twitteri, es pieķēru sevi pie domas – “C’mon, visi to dara! Tas ir forši! Tev arī tā vajag. Draugos arī visi tagad kaut ko līdzīgu dara. Tas ir riktīgi labais. Saņemies, čali!” Bet tajā pašā laikā otra balss (jā, man viņas iekšā ir ļoti daudz) īsi un kodolīgi pateica – “Tev nav laika jaunām muļķībām.” Un tā arī ir. Pietiek ar to, ka nekur.lv man aizņem lielu dienas daļu. Tāpat vienubrīd to aizņēma bezbēdīgais un vērtīgu informāciju nesniedzošais fmylife.com, bet tam esmu ticis pāri. Biju sācis apmeklēt lasi.lv, bet arī tas sāka ēst manu dārgo laiku, un pametu šo nodarbi, turklāt tas veiksmīgi dublējas ar nekur.lv.
Kāpēc es negribu vīteroties? Tāpēc, ka tā būs daudz liekas informācijas uzņemšana, turklāt skaidri zinu, ka pats neko noderīgu nevaru sniegt. Mani, goda vārds, neinteresē, cik bulkas Andrejs pusdienlaikā iestūma savā lielajā puncītī, neinteresē, kurā Rīgas tualetē tikko pačurāja Bruno, neinteresē, kādas krāsas zeķubikses šodien vilks Zane. Saprotiet? Neinteresē! Ok, ok, protams, ka var jau atrast arī kādu vērtīgu informāciju, bet tā procentuāli krietni vien atpaliek no vienkāršiem ikdienas ‘kā man iet un ko daru’ pierakstiem, turklāt agrāk vai vēlāk šī vērtīgā informācija parādīsies arī kādā portālā, emuārā, radio vai televīzijā.
Bet … ja Andrejam, Bruno un Zanei būtu emuārs, kurā viņi šos procesus spētu aizraujoši, emocionāli un daiļskanīgi izklāstīt vairāk nekā 140 simbolus, tad es varētu pievērst uzmanību arī viņiem, jo tā jau ir māksla.
Ar cieņu, moderni konservatīvais Savējais.
7. Aprīlis, 2009 plkst. 22:43
Nu vismaz viens normāls cilvēks, kas domā pats ar savu galvu un neskrien visām jaunajām muļķībām līdzi.
P.S. Man arī nekur.lv noēd milzum daudz laika :(
7. Aprīlis, 2009 plkst. 23:02
Es vispār nesaprotu šīs ‘čivināšanas’ popularitātes iemeslus. Vai tiešām pasaule nonākusi stadijā, kad tikai virtuālus draugus var atrast?
16. Aprīlis, 2009 plkst. 19:16
Štrunts par laiku, tas tā pat visādām bezjēdzīgām nodarbēm vienmēr atrodas, bet koncepts kopumā neliekas normāls.
http://eatliver.com/i.php?n=4043
28. Augusts, 2011 plkst. 15:57
Twitterim vajadzētu vecuma ierobežojumu 18+, vēl labāk 21+, jo arī pa tiem 3 gadiem vien ēdienkaršu saturus var lasīt. Ēras sākums bija labs, bet tad parādījās mazie. Protams man neviens neliek mazajiem sekot, bet viņu ēdienkaršu retvīti acīs lec.