Windows 7, Windows XP, Ubuntu

Gribu vai negribu, bet arī man ir jabūt tādam kā geekam (topošā kvalifikācija to pieļauj), un savu reizi jāpastāsta kaut kas tāds, kas vidējam latvietim neko neizsaka. Jau sākumā pateikšu, ka neesmu no tiem cilvēkiem, kam lielu gandarījumu un mežonīgi kaislīgu baudu stundas garumā sagādā pateikt Windows sucks, Linux rocks vai arī Windows rocks, Linux sucks. Te vēl klāt, protams, var piemest arī visas pārējās operētājsistēmas. Visam savi plusi un mīnusi, visam balts un melns, visam labais un ļaunais, visam roltons un kārtīga lauku soļanka.

Vērojot cilvēku siekalaino aizrautību ar bezmaksas dalīto Windows 7 Beta versiju, es neatradu nevienu iemeslu, kāpēc es nevarētu piederēt pie šiem pašiem cilvēkiem. Sareģistrēju sevi jau kārtējā mājaslapā, un devos lejupielādēt negaidīti ātri tapušo brīnumu. Tā kā man bija žēl, pirmkārt, DVD diska, otrkārt, jau esošā, nesen pārinstalētā XP operētājsistēma, tad izmantoju VirtualBox sniegtās priekšrocības šādiem gadījumiem.

Liels izbrīns bija par visnotaļ ātro Windows 7 instalācijas procesu. Kā man viens tuvs draugs teiktu – Great success! Tālāk sākās izpētes process, bet te es neatkārtošos, jo visu var skaisti pie laacz izlasīt un apskatīt. Ejam pie problēmām. Pietrūka tīkla kartes draivera. Lasīju, ka visu var labot ar vienu rokas mājienu, talkā ņemot VBoxGuestAdditions. Diemžēl nekas vairāk par GUI sačakarēšanu man neizdevās. Saudzējot savu nervu sistēmu, vienbalsīgi tika nolemts, ka šīs lietas kārtošu citreiz. Starp citu, VirtualBox’am iedalīju 512 MB no operatīvās atmiņas un Windows 7 apbrīnojami saudzīgi ar to spēja apieties, tiesa gan, tas ir bez papildus instalētiem softiem. Kopumā skats progresīvs, šķiet, ka šogad būs pienācis laiks sūtīt XP godīgi pelnītā pensijā.

Kā jau mēs visi zinām, pagājušogad padevos masu psihozei un iegādājos Asus EeePC 701. Pagājušonedēļ radās nepieciešamība pārinstalēt XP uz šo mazo, jauko netbook’u. Tā kā tuvākā rādiusā nevienam man tuvu stāvošam cilvēkam nav ārējais CD/DVD ROM, nācās veidot būtojošu zibatmiņu (kā man patīk būt latviskam). Visu darīju, kā nākas, respektīvi, kā līdz šim to veiksmīgi biju darījis, taču tiku piekāsts. Redz, Windows man saka, ka nevarot atrast SMARTDRV.EXE un, ja šamais nav, tad instalācijas process var ieilgt. Es jau, protams, metu pāri šo figņu, jo es taču pacietīgs čalis. Rezultātā 4 stundu laikā pārkopējās 25% failu un mans nervu sistēmas sakāpinātais garstāvoklis neatļāva gaidīt vēl atlikušās ~12 stundas.

Tā kā nevēlējos krāt putekļus uz savā mazā drauga, ņemot vērā to, ka tas tiek aktīvi izmantots filmu un seriālu apskatei, tad ķēros klāt Windows alternatīvai – Linux. Atcerējos, ka biju kādu laiku novilcis (lasīt: lejupielādējis) Ubuntu-EEE. Izrādās, ka biju to veiksmīgi paspējis izdzēst. Tā kā internets jau nekur nav pazudis, izdevās to atrast zem jauna nosaukuma EasyPeasy. Nemaz tik īzī man neiet ar viņu. Nokāries viņš man vairāk reižu nekā Windows 152 reižu ilgākā laika periodā. Turklāt tik nejēdzīgos veidos, kā, piemēram, spiežot Fn+F9, lai noregulētu skaļumu. Vēl dažas žēlabas: video atskaņošana smagi pievīla manas kaislīgās alkas pēc normālas attēla atveidošanas. Attēls ik pa laikam noraustās kopā ar skaņu, es teiktu, ka tas ir tikpat kaitinoši kā ledus pingvīns. Šķita, ka atskaņotājs varētu būt sūdīgs un uzinstalēju VLC, bet nekas nemainījās. Ar Flash objektiem EasyPeasy ir visai nedraudzīgs, līdz ar to YouTube prieki, ko sniedz meklēšanā ierakstītais vārds boobs, ir neiedvesmojoši aktīvās raustīšanās dēļ. Kopumā neķeru kreņķi, jo problēmu risināšana norūda un tu kļūsti par īstu vīru.

Ko es ar šo visu gribēju teikt? … neko.

Ieraksts izveidots 3. Februāris, 2009 plkst. 11:34 un pievienots kategorijai Savējais. Ieraksta komentāriem vari sekot, izmantojot RSS 2.0 barotni. Tu vari izteikt viedokli vai trackback no savas mājaslapas.