Ja es būtu informātikas skolotājs
Ja es būtu informātikas skolotājs, tad pirmais, ko iemācītu saviem skolēniem pēc datora veiksmīgas iesāknēšanas (lol!), būtu failu arhivēšana. Un tad es katru stundu to atgādinātu, katrā kontroldarbā būtu jāsaarhivē 100 bildes. Noslēdzošajā kontroldarbā es visiem savstarpēji liktu pa Skype sūtīt 100 bildes saarhivētā un nesaarhivētā veidā, un tad pieprasītu 300 vārdu garu eseju par to, kā tad bija foršāk saņemt bildes!? Protams, tas viss pieņemot, ka strādājam Windows vidē. To visu saku, tāpēc, ka trakāk par Optima līnijas alus dzeršanu var būt vienīgi neprasme saarhivēt failus. Kluss vakars, fonā skan iedvesmojoša mūzika, viena roka satvērusi kafijas krūzes silto osiņu, otrā roka maigi slīd pa tastatūras virsmu, veidojot simbolu virknes, kas drīz vien pārtop skaistā tekstā, un te pēkšņi Skyp’s dod virsū kā no automāta, un pie jums lido 100 bildes. Šķiet, ka dators tūlīt atdos galus, harmoniskā atmosfēra pārklājas ar negaisa mākoņiem, un spiediens strauji palielinās, radot verbāli rupjus plūdus. Turpmākās minūtes nākas tērēt, veicot vienmuļu peles klikšķināšanu, kas spēcīgi ietekmē nervu sistēmas darbību. Nu vai tad tā drīkst spīdzināt cilvēkus?
11. Janvāris, 2009 plkst. 20:04
Nē, nedrīkst. Saarhivētas bildes arī izskatās profesionālāk.
11. Janvāris, 2009 plkst. 23:25
Man jau arī liekas, ka lielāku intelekta līmeni var panākt ar saarhivētiem failiem.