Pirms gada sākām un tagad turpinām
Starp citu, vakar šai necilajai vietai apritēja tieši 1 gads. Tātad šodien aprit 1 gads un 1 diena. Prozit! Šādos brīžos parasti cilvēki ķeras klāt statistikām un parāda savu sakrāto un uzaudzēto vezumu. Nu, nē, es gan tā nedarīšu! Tas nav interesanti un nav arī smieklīgi. Es vienkārši turpināšu rakstīt. Par ko? Nu par vecajām brūtēm laukos, magnētiskā lauka ietekmi uz cilvēku dilstošā mēnesī, dzīvnieku pārošanās biežumu vasarā, neatrisināmo algoritmu atrisināšanas progresu, dūralumīnija pielietošanu mūsdienu kuģubūvē, bimolekulārājiem procesiem pieneņu putekšņos un spēju runāt nezināmas izcelsmes valodā pēc litra degvīna pieveikšanas. Kā redzams, pilnīgi par to pašu, ko līdz šim.
Tātad tagad atpakaļ pie lietas, un ir pienācis laiks pagruzīties un pasūdzēties, lai kļūtu vieglāk. Lieta tāda, ka bija nepieciešamība pārskaitīt dažus simtus latus no vienas bankas uz citu (nē, Parex banka te nav iesaistīta). Bliezu pa pogā, kā jau parasti un bliukš – es esmu pārtērējis dienas normu. Metu mazāku summu, un atkal tas pats. Tā nometos līdz 100 Ls, un beidzot maksājums varēja turpināt savu ceļu. Šajā brīdī es gribētu zināt, vai jaukā Swedbanka mani vienīgo tā ir apdalījusi?
11. Decembris, 2008 plkst. 13:01
Par limitiem, man domāt ka tevi vienīgo :D To laikam taisot kontu varēja norādīt. Es pat nezinu cik man ir limits, bet vairākkārt ir skaitīti vairāki simti ls bez problēmām. Anyway to limitu var nomainīt aizejot uz filiāli, man ir swedbankas studentu “open”.
11. Decembris, 2008 plkst. 13:02
Ak jā, ejot uz swedbanku vajag stiprus nervus, ja vien tev jau nav pensiju konts pie viņiem. Nesen sanāca tur vairakas reizes iegriezties, katru reizi mācās kā mušas virsū ar savu pensiju n’to līmeni.
12. Decembris, 2008 plkst. 16:54
Jomajo, tas tik sen taisīts, ka es pat neatceros, ko tur esmu sarakstījis. Man patiesībā nav ne jausmas, kur ir mans pensiju konts. Sliecos domāt, ka nav pie viņiem.