Tā mani draugi, kolēģi, RSS abonētāji, ieklīdušie viesi, blogermogeri un citi bezgala stilīgie cilvēki. Nebūs no manis Zatlera cienīga uzruna svētkos, bet teikšu tā (sākumā sekos pantiņš, tā esot pieņemts) :

Vērojot valstī notiekošās darbības, es teiktu:

Tikai divus aliņus
Nopirkām no rīta.
Laukumā jau lielā egle
Ir uz ausīm nostādīta.

Paskoties uz laikapstākļiem, es teiktu:

Kad gāju ārā
Pikoties pa sētu,
Tad nācu mājās ģīmi
Dubļiem nosmērētu.

Bet vispār es saku:

Salavecim gara bārda,
Arī garas bakenes.
Tad vēl kleita- divi metri,
Kājās spicās laķenes.

Daudz laimes Ziemassvētkos!

Čiu riu!

Jānotīrā beidzot putekļu vērpetes no savas jaukās dienasgrāmatas. Redziet, pienāca reiz laiki, patika jums ņemt kredītus vai nepatika, bet tagad katrs valsts iedzīvotājs ir paņēmis savus ~2400 Ls. Sūdīgi, teikšu, kā ir. Lai gan manas zināšanas ekonomikā ir visai vājas, bet pēc gudru vīru runām pat mans it kā dzīvīgais optimisms palicis galīgi vārgs. Es pat nezinu, ko tagad vainot. Toties es jūtu, ka nākošajās Saeimas vēlēšanās balsošu par kādu maz zināmu partiju. Es zinu, ka ļoti muļķīgi, bet varbūt, ka gadās kādi gudri cilvēki, kas spēj kaut ko mainīt. Protams, ja līdz tam netaps kāda revolūcija vai vispārēja restrukturizācija. Goda vārds, šobrīd jūtos piedirsts, tāpēc arī no manis skan tik raupjas notis.

Gribēju vēl kaut ko rakstīt, bet aizmirsu.

Visu laiku esmu bijis apzinīgs skolēns, bet kopš pārvērtos studentā viss ir nedaudz mainījies, jo neizbēgams ir iksemestra rituāls – parādu kārtošana pirms sesijas. Tā ir tāda dabiska parādība, no kuras nevar izvairīties, nu jūs jau zināt dabas nemainīgo hierarhiju.

Vakar gāju labot programmēšanas kontroldarbu. Ja dienās no manis būs C++ programmētājs, tad es uzkāpšu vantīs un paprasīšu divus buljona pīrāgus. Kaut kā šodien galīgi negāja. Eclipse negribēja kompilēt, DevCpp izķēmoja Eclipsē rakstīto kodu. Beigās startēju Linuxu un darbojos ar Kati (nē, tā nav mana kursabiedrene). Šajā brīdi varat nelasīt, jo es sev nebaltām dienām piefiksēšu kompilācijas un palaišanas rindiņas, jo pagāja zināms moments, kamēr atcerējos: 1. g++ nosaukums.cpp -o nosaukums.out 2. ./nosaukums.out

Turpinām. Es sev par modinātāju esmu uzlicis “Ledus pingvīnu”, ja jūs zinātu, kā es tagad ienīstu to melodiju. Spilvenu var apēst, to dzirdot. Vēl tikpat traki bija tikai tad, kad par miega traucētāju neveiksmīgi biju izvēlējies Cannibal Corpse – Hummer Smashed Face. Ja vien nav tieksme pēc sevis iepēršanas ar melnu ādas pātadziņu, tad silti neiesaku to lietot, kā ikrīta foršo miega traucētāju.

Kas vēl? Ā, nu laikam būsi pamanījis, ka blogam imidžu mainu tikpat bieži, cik bieži tiek apmeklēta tualete pēc alus dzeršanas. Izskatās varbūt pēc slimīga hobija, bet es jau, protams, oponēšu. Redz, visu gadu biju meklējumos, un beidzot esmu atradis to, ko gribu un tik drīz vairs krasas pārmaiņas nesolu. Tā kā droši drīksti nokalibrēt savu monitoru, lai kārtīgu izbaudītu savējā krāšņumu.

Un vēl teikšu, ka man baigi patīk ebay’s. Tikai tāpēc, ka tur ir viss. Pēc pāris pirkumiem ir izkristalizējušies šādi novērojumi – ja piegāde iet caur parasto pastu, tad no ASV prece atnāk 2 nedēļās, no UK un Vācijas – 1 nedēļā un Honkongas – parasti 3 nedēļās, lai gan ir atnācis arī 2 nedēļās. Ar kurjerpastu, protams, daudz ātrāk. Vēl jāpiemin, ka Honkongā cilvēki ir laipnāki, jo prece (bez prasīšanas) ir atzīmēta kā Gift, un viņi arī neaizmirst pie manas adreses pierakstīt telefona numuru. Vācieši gan nepierakstīja, un tā nu divreiz pie manis ieradās dusmīgs DPD onkulis. Jāpiemin, ka dzīvoju daudzstāvu mājā, kurā korpusa durvis ir nokodētas, tas arī bija tas iemesls onkuļa neapmierinātībai.

Ok, pietiks šodienai.

Starp citu, vakar šai necilajai vietai apritēja tieši 1 gads. Tātad šodien aprit 1 gads un 1 diena. Prozit! Šādos brīžos parasti cilvēki ķeras klāt statistikām un parāda savu sakrāto un uzaudzēto vezumu. Nu, nē, es gan tā nedarīšu! Tas nav interesanti un nav arī smieklīgi. Es vienkārši turpināšu rakstīt. Par ko? Nu par vecajām brūtēm laukos, magnētiskā lauka ietekmi uz cilvēku dilstošā mēnesī, dzīvnieku pārošanās biežumu vasarā, neatrisināmo algoritmu atrisināšanas progresu, dūralumīnija pielietošanu mūsdienu kuģubūvē, bimolekulārājiem procesiem pieneņu putekšņos un spēju runāt nezināmas izcelsmes valodā pēc litra degvīna pieveikšanas. Kā redzams, pilnīgi par to pašu, ko līdz šim.

Tātad tagad atpakaļ pie lietas, un ir pienācis laiks pagruzīties un pasūdzēties, lai kļūtu vieglāk. Lieta tāda, ka bija nepieciešamība pārskaitīt dažus simtus latus no vienas bankas uz citu (nē, Parex banka te nav iesaistīta). Bliezu pa pogā, kā jau parasti un bliukš – es esmu pārtērējis dienas normu. Metu mazāku summu, un atkal tas pats. Tā nometos līdz 100 Ls, un beidzot maksājums varēja turpināt savu ceļu.  Šajā brīdī es gribētu zināt, vai jaukā Swedbanka mani vienīgo tā ir apdalījusi?

Vienmēr ar lielu aizrautību un lielām apaļām acīm esmu skatījies raidījumus, filmas, sižetus un visādus citādus video materiālus par tornado, smerčiem un citiem virpuļviesuļiem. Goda vārds, šī dabas parādība man, kā tagad stilīgi teikt – piedur. Un viens no maniem retajiem sapņiem ir pagadīties kaut kur AS un V laikā, kad tur sāk plosīties tornado, tad es iekāptu Ford pikapā un dzītos tikt tam pēc iespējas tuvāk, protams, neradot sev nevēlamas veselības problēmas. Bet pirms dažām dienām uzgāju tik smuku bildi, ka jāsāk domāt, vai tik kraso klimata izmaiņu ietvaros mēs paši drīzumā savos X5 nedzīsimies tiem brīnumiem pakaļ šepat.

Var jau būt, ka foto modificēts ar kādu bilžapstrādes lietojumprogrammu, nevaru garantēt autentiskumu, jo nav manis paša uzņemta. Bet, kā redzams, uz attēla ir arī datums. Un šo datumu es ļoti labi atceros (mana Vārdadiena, he he). Braucām mēs uz Rīgu un kaut kur Tukuma rajonā novērojām līdzīgu stabu (stipri taisnāku gan), kas savienoja debesis ar zemi, tāpēc sliecos domāt, ka tā bijusi vienkārši diena ar bagātīgu viesuļu devu. Un vispār man stipri jāatvainojas autoram, jo aizmirsu piefiksēt, no kā esmu aizņēmies.

Šai pasaulē vairs palikušas tikai divas lietas, ko es nekādi (pat pie 6 aliem, kad aktīvi ģenerējas idejas) nespēju aptvert un rast tam zinātnisku izskaidrojumu – kāpēc meitenes uz tualeti neiet vienas un kāpēc ir stilīgi fotogrāfēties pie/uz/blakus podam?

Lai kur es atrastos jaunkundžu klātbūtnē, vienmēr atradīsies divas daiļā dzimuma pārstāves, kas apmeklēs tualeti kopīgi, pat par spīti tam, ka tualete sastāv no viena poda telpā ar kvadratūru, kas tik tikko atļauj normāli apsēsties uz baltās klausules. Gadi iet, bet vēl līdz šim netieku gudrs, ko viņas tur dara. Un galvenais, ka pašas nesaka, ko sadarījušas. Nu ļoti asprātīgi, es teiktu. Nu ne jau tiešām viņas skatās viena otras urinācijas procesu. C’mon! Tai pašā laikā dziļi šaubos, ka viņas tur dodas, lai diskutētu par tualetes funkcionalitāti no santehniskās puses.

Otra ārprātīgā problēma, kas izplatās aritmētiskā progresijā, ir fotogrāfēšanās tualetē. Stilīgāk laikām skaitās, ja vēl ir redzams pods. Šajā gadījumā visbiežāk cieš klubu un bāru podi. Es nezinu, kā ir meiteņu tualetēs, bet džeku tualetēs parasti necenšos ilgi uzturēties, lai aso smārdu neabsorbētu savās drēbēs. Meiteņu tualetēs laikam tik iespaidīgi nav, ja jau viņas paspēj uzņemt skaistu bildi, stāvot uz poda un rādot yo! Neaizmirstam, ka ar pirmo reizi bilde nesanāk, tā jāizdzēš, un tā vēl kādas 15 reizes līdz bildei ir pareizā ēna, rakurss un asums.