1 gads un 3 albumi

Ja turpinām iesākto tēmu par mūziku (jā, es zinu, ka iepriekšējais ierakstā minētais tavās acīs nav mūzika, bet mēsls), tad šoreiz pievērsīsimies kaut kam cerīgākam. Pēdējās nedēļas mani un manu dzirdi nodarbina trīs albumi, kuri ar katru dienu priecē arvien vairāk. Tā kā gads drīz būs galā, tad atļaušos visnotaļ vienpersoniski un skaļi nosaukt šos muzikālos veikumus kā šī gada labākos albumus, pirms sākat lamāties, neaizmirstam, ka tas ir visnotaļ subjektīvs viedoklis, kas nekādā gadījumā neietekmēs lielu masu vērtējumu un jūsu labklājību. Ja tu esi pusdolāra & co cienītājs, tad tālāk vari nelasīt, jo visticamāk tu mani pasūtīsi dirst par tādu izvēli, metot vidējo pirkstu manā virzienā.

Mans šīgada atklājums #1 ir Deadmau5. Pat brīnos, ka nebiju agrāk dzirdējis viņa daiļradi. Laikam biju aizrāvies ar Ērika Gruzniņa apjūsmošanu. Nu, lūk, gadījās nejauši ieklīst Deadmau5 mājaslapā. Parasti es nevaru ciest, ja, ieejot kādā lapā, man no turienes sāk skanēt mūzika, kas izjauc manā Winampā skanošās kompozīcijas akustiskās nianses, radot nejēdzīgu troksni. Šoreiz Winamps klusēja, un manas ausis saausīja Deadmau5 lapā skanošā Alone With You maigos basus un glīto skanējumu. Sirdij un dvēselei dikti iepatikās. Uzreiz radās interese par albumu, kurš izrādās bija nesen nācis klajā. Un nekļūdījos savā attālajā domā, ka visas albuma dziesmas būs sirdi un deju grīdu plosošas.
Jumtu ceļ: Deadmau5 -Not Exactly

Otrais prieciņš ir The Offspring veikums Rise and Fall, Rage and Grace. Ja līdz šim offspringiem katrā albumā izdevās izveidot pa kādam dažam ļoti veiksmīgam gabalam, tad šis izceļas ar visu saturu. Nav neviena dziesma, kuru gribas pārslēgt. Labprāt gribētu no viņiem sagaidīt koncīti Latvijā. \m/
Jumtu ceļ: The Offspring – You’re Gonna Go Far, Kid

Kaut kad dziļā bernībā dzirdētie Highway To Hell un Thunderstruck nevar palikt nepamanīti. Vēl jo vairāk, ja, izdzirdot Braeina Džonsona ķērcošo balsi, gribas bikses piečurāt. Un Angusa Janga aktīvā skatuves apgūšana – vienkārši awesome. Šogad čaļi / veterāni iedeva klausītājiem Black Ice. Paklausījos un cauri ir – patīk un nevar beigt jūsmot. Skanējums nav mainījies kopš 70-tajiem, un tas man arī vislabāk patīk.
Jumtu ceļ: AC/DC – Black Ice

Ieraksts izveidots 3. Novembris, 2008 plkst. 18:20 un pievienots kategorijai Pārdomas. Ieraksta komentāriem vari sekot, izmantojot RSS 2.0 barotni. Tu vari izteikt viedokli vai trackback no savas mājaslapas.