Es arī izjūtu inflāciju
Šodien atcerējos tālo 90-to gadu vidu. Pilsētas centrā bija maza bleķa būdiņa jeb kiosks. Pavisam vienkāršs 3×3 m skārda apartaments ar maziņu lodziņu centrā, kurā bija dislocēts tirdzniecības punkts. Tā bija mana Huba Bubu, M&M’s un Chupa Chupsu paradīze. Tā arī bija pirmā vieta, kur es gāju pirkt cigaretes ar mammas parakstītu lapiņu. Es tur varēju pavadīt daudz laika, meklējot skatlogā kārumu, kuru es varētu nopirkt par atnestajām tukšajām alus pudelēm. Ja man bija viena pudele, tad es zināju, ka man sanāk Turbo košļene, kuru ar priekpilnu seju un dažiem cauriem zobiem katru reizi ļoti prātīgi tinu vaļā, lai nesaplēstu iekšā esošo attēlu ar kādu Ferarri, Bugatti vai citu urbi. Ja es kambarī biju salasījis vairāk pudeļu, tad man bija liela izvēles iespēja, jo skatlogs bija pilns ar baudpilniem izstrādājumiem. Bet, ja man bija 2 alus pudeles, tad man sanāca saulespuķu sēkliņas. Vot, tagad atkāpe – vakar, pērkot mazo 60 gramu siemušku paciņu, es samaksāju 20 santīmus. Tieši tā, sasodītus 20 santīmus par sauju barības, kuras sastāvā 50% ir nelietojamas mizas. Un ziniet, par cik es kādreiz pirku? Par normāliem 5 santīmiem. Un ziniet, kas šajā stāstā ir traģiskākais? Garša kopš tā laika nav mainījusies.
19. Oktobris, 2008 plkst. 18:47
:D jaaa, par seemeneem piekritu! Stulba inflacija! :D
19. Oktobris, 2008 plkst. 18:59
Jā, ja kādreiz, izdzerot 3 alus pudeles, varēja nopirkt maizes klaipiņu, tad cik tagad sasodīti daudz jādzer, lai bērniņi tiktu maizītes
19. Oktobris, 2008 plkst. 19:06
Un tā tie cilvēki nodzeras. Lai tikai pabarotu ģimeni.
19. Oktobris, 2008 plkst. 21:27
alus tā pati maize vien ir… ;)
20. Oktobris, 2008 plkst. 14:13
Laikos, kad košļeņu papīrīši jau bija zaudējuši savu neatkārtojamo vērtību, taču kiosks vēl zaigoja savā metāliskajā spožumā, ar 2 latiem saujā varēja doties uz Kingu, pieliet pilnu Deltas bāku ar benzīnu, un vēl palika pāri 30 santīmi.
Ehh, vecie labie laiki :/