Linda nolaida ar četriem džekiem

Situācija bija visai ikdienišķa. Pēc skolas kāpju mikroautobusā un sēžos savā vietā, jā, savā, jo man patīk sēdēt 3. rindā pa labi pie loga. Tas, manuprāt, ir labākais redzamības un dzirdamības punkts mikriņā. Vienu brīdī esošajam pasažieru skaitam pieplusojas vēl 2 meitenes, kuras sāk apspriest vīkenda notikumus. Tā kā vienīgais lietderīgais laika kavēklis ir svešu sarunu noklausīšanās, tad ķēros pie lietas (vārdi būs izdomāti, jo neatceros īstos).

- Ko tu man teici? Linda nolaida ar četriem džekiem? (izbrīns)
- Nu, jā. (intensīvi un emocionāli turpina). Sākumā ar Daini. Mēs ārā pīpējām, tad Elīna saka: -Paskaties, ko Linda dara? Es paskatos un domāju, ka man gļučī, paskatos vēlreiz, nē, točna Linda sūcas.
- Ej nost, tā taču ir riktīgā. (skaļi smiekli)
- Jā, bļāviens, un klausies tālāk …(seko detalizēts atlikušo vakara notikumu izklāsts ar Lindu galvenajā lomā).

Baigi uzsita nostaļģiju. Uzreiz tāds slēpts smaids par naivo Lindu, kura patiesībā man atgādināja dažas meitenes no manām jaunību dienām. Starp citu, arī tad šīs sarunas nebija retums. -Ja? Nevar būt? Ej tu nost? Tā taču ir viena vieglas uzvedības meitene. LOL.

P.S. Starp citu, pārdevējs ir tik labs, cik ātri tas māk piegādāt preci. Tāpēc iesaku www.mymemory.co.uk, pasūtīju SDHC karti un 5 darbadienu laikā jau bija manā pastkastītē. Un cenas kā pie cilvēkiem.

13. Oktobris, 2008 plkst. 19:34
Kategorija: Savējais

Jaunākie komentāri