Varbūt pēc šī ieraksta kāds nospļausies un uz sava lamināta atstās siekalu peļķīti, varbūt kāds mani nosauks par lielāko pagasta idiotu un izvairīsies no jebkāda kontakta, varbūt kāds uzsāks psiholoģisko teroru, lai iznīdētu mani, jo šādas satriecošas ziņas vairs nedrīkstēs pieļaut, kamēr tiek veidota jauna paaudze. Bet es esmu sadūšojies pastāstīt, kāpēc man patīk šlāgeri. [...]
Veicot sociālanalītisko aptauju, kurā piedalījās diemžēl tikai viens respondents (es, ha ha), šobrīd esmu gatavs sniegt rezultātus plašākai publikai. Kāpēc pazuda pumpis.info un radās savejais.lv? Sadzēros brandavīnu un sataisīju muļķības. To jau nu tu gribētu dzirdēt. Pumpis.info nekur nepazuda, pazuda domēns un ādiņa jeb čaumaliņa, jeb miziņa, lol. Tālajā pagājušajā gadā .lv domēns bija zelta [...]
Pārmaiņas. Pārmaiņas. Pārmaiņas. Dažkārt tās prasās tikai motivācijas dēļ. Šodien Alfrēds Pumpis pateica, ka viss, viņam pietiekot ākstīties, jo viņš taču ir blogeris, tātad savējais. Un arī turpmāk viņš būs savējais. Šajā sakarā notiek vēl kāda pārmaiņa, kas visticamāk daudziem nepatiks, jo būs liels slinkums piespiest sevi nomainīt RSS pieraksta adresi no http://feeds.feedburner.com/pumpisinfo uz http://feeds.feedburner.com/savejais, [...]
Nekas tā nenogurdina cilvēku, kā klišejiskas frāzes, teicieni, joki un citi vārdu sakopojumi. Tie ir tik viendabīgi, nemainīgi un paredzami, ka gribas sev iespert ar papēdi pa pieri. – Kā iet? – (notiek īslaicīga domāšana, kurā tiek izvērtēta pareizā versija no diviem iespējamiem variantiem – labi vai normāli) – Normāli. Kā tev? – Arī normāli. [...]
Šodien atcerējos tālo 90-to gadu vidu. Pilsētas centrā bija maza bleķa būdiņa jeb kiosks. Pavisam vienkāršs 3×3 m skārda apartaments ar maziņu lodziņu centrā, kurā bija dislocēts tirdzniecības punkts. Tā bija mana Huba Bubu, M&M’s un Chupa Chupsu paradīze. Tā arī bija pirmā vieta, kur es gāju pirkt cigaretes ar mammas parakstītu lapiņu. Es tur [...]
Tāpat kā savulaik gribēju būt striptīzdejotājs, tad šobrīd, mainoties prioritātēm, kas sintezējas no apkārt notiekošās apstākļu kopas, es gribētu būt mikriņa šoferis. Es zinu, ka ar striptīzu tur nekā kopīga nav. Protams, ja, būdams mikriņa šoferis, tu sēdi pie stūres vienīgi šlipsē, krūšu galu nosedzis ar drošības jostu un rausties savā krēslā, fonā skanot Džo [...]
Situācija bija visai ikdienišķa. Pēc skolas kāpju mikroautobusā un sēžos savā vietā, jā, savā, jo man patīk sēdēt 3. rindā pa labi pie loga. Tas, manuprāt, ir labākais redzamības un dzirdamības punkts mikriņā. Vienu brīdī esošajam pasažieru skaitam pieplusojas vēl 2 meitenes, kuras sāk apspriest vīkenda notikumus. Tā kā vienīgais lietderīgais laika kavēklis ir svešu [...]
Reiz sen senos laikos radās tāda filma, kas ieguva plašu rezonansi globālajā sabiedrībā. Un, protams, visi mēs lieliski sevi sadalījām uz pusēm – tajos, kas ticēja filmā rādītajām sazvērestības teorijām un tajos, kas teica, ka tas viss ir bulšits un autors pēdējais pajolis. Klāt ir Zeitgeist II jeb Zeitgeist: Addendum, lai mēs atkal varētu plaši [...]