Tu zini, kas ir izmisums? Neko tu nezini.
Kad bioloģiskais pulkstenis kļūs aritmisks, tad nakts stundas man kļūst netipiski garas. Lai kliedētu monologo domāšanu un mēģināšanu pulksteņa tikšķos saklausīt populāras melodijas, es atcerējos, ka man ir blogs (man nepatīk vārds emuārs), kurā es drīkstu kaut ko ierakstīt. Tad nu atcerējos vienu nesenu notikumu.
Ir pavisam vienkārša septembra diena, kad termometra stabs uzdzinis savu spirta devu līdz +10 grādiem, un debesīs klejo pelēki vientuļi mākonīši. Ir apmācies. Stāvu ārā pie sava paģezda korpusa un runāju ar draugiem par aktualitātēm pasaules finanšu tirgū un jaunākajiem kvantu fizikas atklājumiem, lol, nē tak. Kad pēkšņi no zaļa krūma malas parādās divi cilvēki – apģērbti, sarkanām sejām, mazliet piepampušām acīm un reālu izmisumu. Laikā, kad pat Benjamīns no bērnudārza “Spārīte” zina, ka internetā daudz lietu var atrast par velti, lai gan ne vienmēr tas tiek darīts godīgi, viņi iedomājas par 1 Ls piedāvāt kaut ko tik neorģinālu kā diskus ar 80. gadu hītiem, kuri tāpat visticamāk pirkti tirgus dziļākajā nostūrī un kur uz vāka varam vērot Paintā dizainētu vāciņu ar melnbaltu Modern Talking bildi un lielu uzrakstu – THE BEST OF ’80 …by Andrejs.
-Nu, veči, paņemat! Baigi salāpīties vajag. Nu, davai!
Mēs nepaņēmām. Skarbi, vai ne?