Vai zināt, kas ir riebīga sajūta?
Riebīga sajūta nav tad, kad tu, ēdot savu iemīļoto skābeņzupu, uzkod piparu. Riebīgi ir mācoties nonākt pie secinājuma, ka tu mācies tikai papīra dēļ. Tev it kā interesē tas, ko tu mācies, bet šī interese izrādās virspusēja. Apgūstot visu padziļināti, saproti, ka viss kļūst par pain in the ass. Un tad vēl ienāk prātā tādas filozofiskas pārdomas par to, ko es tiešām gribētu studēt, cik tas būtu jauki un blā, blā, blā. Visu vēl uzkurina satikts klasesbiedrs, kurš vienu gadu ir jau nomācījies robežsargos un tagad strādā. Un tad es saķeru galvu, ieslēpjos stūrī, apsedzos, palaižu asariņas un noslauku puņķus rūtainajā nēzdogā jeb kabatas formāta lakatā, jo man arī gribas strādāt, precīzāk, mācīties un strādāt. Bet, ja iešu istabas špaktelēt, grāvjus rakt, tapetes līmēt or whatever, tad lekciju apmeklējums strauji saruks un smagi cietīs vielu apguve, kura jau tagad sagādā problēmas. Es apskaužu tos, kuriem C++ ir pupu mizas. Lai arī kā es censtos, man tā ir un paliek abstrakta valoda, kam manās smadzeņu šūnās ir ierobežota vieta. Skatos uz uzdevumiem un mocos. Tieši tā. Mocos. Vārda visprecīzākajā nozīmē. Tad nāk tās aizmirstās spazmas virsū, tās pašas kas senos laikos, kad uz Segu “SuperMario” dzenāju, gribas vienkārši klaviatūru sienā iedzīt un monitoram katru pikseli izraut ārā, jo nekas nesanāk, na. Ar loģisko domāšanu laikam piedzimst.
10. Septembris, 2008 plkst. 0:16
Kāds vēl C++?! Ruby On Rails, vecīt, Ruby On Rails…
10. Septembris, 2008 plkst. 14:00
Man diemžēl nav nekādu balstiesību izvēlēties. :D
11. Septembris, 2008 plkst. 9:33
Nē, ribīga sajūta ir tad, kat aizejot uz datubāzem, cilvēkam, kurš pieradis sql kverijus pa taisno rakstīt konsolē, visu lekciju ir jāpārraksta dati no lielas, izdrukātas tabulas uz M$ access un tiek mācīts, kā ar peli pavilkt ailīti platāku.
Lūk, tas ir bezjēdzīgi.
BTW RoR ir framework’s, C++ – valoda. Un tiem ir visai atšķirīgs līmenis un pielietojums. Kaut kā nesalīdzināmi…