Matemātiskā māksla
Ja ierindas pilsonim pajautātu, vai mākslai ar matemātiku ir kaut kas kopīgs, viņš visticamāk sāktu filozofēt, ka, jā, redz, tur katram ciparam ir sava forma, savs skaistums un savs starojums. Tas viss ir bulšits, un to lieliski pierāda fraktālis. Wow! :o Kas tas par dārzeni?
Fraktāļi ir veids kā daba apliecina savu skaistumu, nenoteiktību un determinēto haosu. 1975. gadā dabaszinātnieks B.Handelbrods, strādājot pie idejas par jaunu ģeometriju, izvēlējās par tās pamatu vārdu “fraktālis”, kas cēlies no latīņu valodas vārda “fractus” – lauzt, radīt neregulārus fragmentus, piemēram, nolauzta, neregulāra akmens lauska. Fraktāļu formas ir sastopamas kosmosā, nedzīvajā un dzīvajā dabā, cilvēka smadzenēs, asinsvadu tīklā, kontinentu ģeogrāfiskajās formās, augos, ziedos, mikropasaulē, kalnu kontūrās, mākoņos, leduspuķēs – t.i., visur, visur. Kopš 1980. gadiem tās nereti sastopamas mūsdienu mākslas darbos. Tās ir dinamiskas, neregulāras, mainīgas formas, kas liekas haotiskas, taču tajās ir sava noteiktība. Eiklīda ģeometrija dabu centās analizēt balstoties uz ideālām formām: apli, taisnu līniju, trijstūri, kvadrātu. Taču pamēģiniet robaino jūras krasta līniju izteikt un izmērīt ar ideālo ģeometrisko formu palīdzību! Nekas neiznāks, jo izmērītais garums būs tikai abstrakts un aptuvens. Taču dabaszinātes izmisīgi ticēja antīkās domāšanas pamatprincipiem, ka ideālās formas ir galvenās, bet reāli eksistējošais jūras krasts ir tikai šo formu izķēmota šķietamība, kurai pašai nav lielas vērtības, jo tā dienu no dienas mainās, tāpat kā mainās mākoņu zīmējums debesīs. Figūras, – fraktāļi, kas veidojas determinētā haosa režīmā, ir dabas pamatmatemātika, dabas estētika. Tajās ir daudz lielāka patiesība nekā abstraktā analīzē. Redzēt nozīmē ticēt un baudīt. Dators, kas ģenerē fraktāļus, pilda mikroskopa lomu, ar ko noraudzīties uz pasauli. Fraktāļi ir jauna dabas, zinātnes un mākslas estētika. Zinātne atgriežas mākslas skavās; vizuāli attēlot abstrakto vairs nav grēks, bet patiesība. Fraktāļu bioloģija, kosmoloģija, fizioloģija ir daudz tuvāka antīkajai estētikai nekā klasiskās dabaszinātnes.
Atklāju, ka mana izbijusī klasesbiedrene Madara un viņas draugs Nauris ir aizrāvušies ar šo savdabīgo mākslu, viņi ir arī fraktāļbloga erenimi.lv īpašnieki. Uzdevu viņai pāris jautājumu.
Kā un kad tu sāki interesēties par fraktāļiem?
Es par fraktāļiem interesēties sāku nu jau vairāk kā gadu atpakaļ. Zināju par tādiem jau bik senāk, bet vienā braucienā uz Lietuvu, kur braucām nelielā fraktāļu tirdzniecībā, pamēģināju arī es veidošanu, un tā tā lieta aizgāja. Tad nu varētu teikt, ka 2007. gada vasaras sākums bija arī man liktenīgs attiecībā uz fraktāļu veidošanu.
Kas tevi piesaista šai mākslā?
Mani personīgi piesaista tas, ka daļēji nekad nebūs zināms iznākums. Es varu zināt formulu, pēc kuras izveidojas sirds, bet katru reizi, kādu niansi pamainot, iznākums būs savādāks. Principā šī māksla ir kā nemitīga spēlēšanās ar krāsām, formulām, mēģinot atrast aizvien jaunus veidus, kā iegūt ko neparastu un līdz šim neiegūtu. Un arī smalks darbs, jo ir reizēm jāpamana nevis viss lielais darbs kā izskatās, bet kuru detaļu būtu vērts akcentēt un iegūt, ko interesantu. Njā… un fraktāļi nav tā māksla, kur piesēdies pie kompja un sanāks kaut kas ar pirmo. Reizēm var paiet nedēļa, kamēr no nekā top kaut kas skaists.
Kā top fraktāļi?
Programmas, kā veidot fraktāļus, ir vairākas. No bezmaksas programmu listes mūsu atzinību izpelnījās Apophypsis ar visiem papildus variantiem. Tas ir ļoti labs sākuma materiāls, kad tikko sāk apgūt fraktāļu mākslu. Šobrīd jau gan vairāk mēs uz cita veida programmām esam pārgājuši, kuras vairs nav bezmaksas, bet sniedz daudz lielākas iespējas. Veidots pats fraktālis tiek ar formulu palīdzību, un katrā programmā nedaudz atšķirās tas tapšanas process. Piemēram Apophypsis viss balstās uz trijstūriem, kuriem piešķir dažādas vērtības, maina koordinātes, izmērus u.t.t. Citās atkal veido izvēloties formulu pamatni, kuru mainot un papildinot iegūst fraktāli.
Skatos, ka esat nodibinājuši individuālo komersantu, vai tas nozīmētu, ka ir pieprasījums pēc šiem mākslasdarbiem?
Individuālais komersants tika nodibināts, lai varētu sadarboties ar galerijām, kurām bija nepieciešams, lai viss oficiāli ritētu. Interese par šiem darbiem ir, galvenokārt, no mākslinieku un galeriju īpašnieku puses. Dažu reizi arī kāds privāti pasūta. Ja tā ieskaties vērīgāk mūsu blogā, tad jau vari pamanīt, ka dažāda veida sadarbības ik pa laikam mums ir.
Vai jums kādreiz ir paredzēta arī kāda izstāde?
Izstādi paši vēl atļauties nevaram, bet darbi ir pārdoti un izstādīti dažās galerijās Rīgā un Līvānos, daži arī Anglijā. Šīs vietas gan ir jāzina, lai varētu atrast, tāpēc vienkāršāks veids kā redzēt, ko mēs esam sastrādājuši, ir grāmatnīcu plauktos uzmeklēt burtnīcas ar fraktāliskajiem dizainiem. Ventspilī gan jāsaka viņas cik ātri parādās, tik ātri nozūd. Tad jau laikam patīk. Bet, ja paklaiņo pa Rīgas grāmatnīcām, var atrast šo to interesantu. Kādreiz būs arī pašu viedota izstāde. Noteikti būs… tikai laika jautājums.
Madaras un Naura darbus varat apskatīt ŠEIT.