Viss paliek formāls
Laikam dzīvojam nepareizi. Ir kāds spēks, kas mūs smagi samaitā. Šķiet, ka tas katru rītu uzsēžas uz pleca, iesit pļauku, paņem dzelzsbetona bloku un uzmet uz galvas. Ar katru nākamo rītu tas atnes arvien lielāku bloku. Tādā veidā mēs tiekam pakļauti spiedienam. Ko mums šis spiediens nodara? Mēs kļūstam formāli. Dzimšanas dienās un Vārda dienās aizrakstām draugos vēstuli vai viesusgrāmatas ierakstu ar vienu pliku un padrāztu Apsveicu!, nemaz nepaskatoties, ko tu sveic. Labākajā gadījumā atļaujamies sameklēt kādu četrrindi. Ziemassvētkos tas pats, Lieldienās tas pats, Jāņos un Līgo gluži tas pats. Arī uz izlaidums ir formalitāte – aiziet, pasvīst karstajā zālē, atdot puķi, iet prom un gaidīt – varbūt vakarā uzaicinās kopā piedzerties. Pagaidām vienīgie svētki, kuros nesaskatu formalitāti, ir Pilsētas svētki. Tie nav rakstīti kalendārā, tev neviens speciāli nav jāsveic, tu ej un baudi tos, nejūties neko aizmirsis un nevienam parādā. Lai jauks vakars!
5. Augusts, 2008 plkst. 17:12
Tāpēc es jau kādu laiku “draugos” nevienu nesveicu.. un uz izlaidumiem ar šogad negāju – nafig to visu, ja cilvēks kko nozīmē, tad pazvanīšu vai aiziešu ciemos