Es skatos un smejos, jo man patīk joki

Trešdiena, 27. Augusts, 2008

Man brīžiem uznāk tāda forša vēlme pasmieties …vienam. Tad es veru vaļā jūtūbi un meklēju stāvošos komiķus (stand-up comedians). Brīžiem pat rodas sajūta, ka manī dziļi sēž tāds pats līdzīgs klauns, tik kautrējas no sava sārtā deguna (jo visi viņu apsaukās par Rūdolfu, lai gan viņam ir cits vārds) un ārā nenāk. Atgriežoties pie tēmas, esmu redzējis daudz un dažādas uzstāšanas, bet visvairāk aizrauj Džims Brūers (atvainojiet terminologi un visi pārējie gudrīši, bet es tiešām nezinu, kā lai tulkoju viņa uzvārdu). Dzimis 1967. gada 21. jūnijā Ņujorkā. Džims ir amerikāņu komiķis un aktieris. Pazīstams kļuva laikaposmā no 1995. – 1998. gadam, parādoties Saturday Night Live komēdiju/skeču šovā. Nu, jā, tad vēl viņš kopā ar Deivu Čapelli piedalījās filmā Half Baked. Tad vēl jāpiemin, ka viņš ir arī [ie]sēdošais komiķis (sit-in comedian), un regulāri uzstājas radiopārraidēs. Iečoliet paši.

Džims jūtūbā.
Džimam ir savs on-line TV.
Džimam ir radiošovs.

Nedrīkst nesmieties.

Esmu jūs brīdinājis.

Manas apskaužamās pāvara dotības

Pirmdiena, 25. Augusts, 2008

Ziniet, kas ir pats gardākais ēdiens pasaulē, nē, patiesībā visā Visumā (es zinu, ka tur kāds ir arī bez mums)? Makaroni ar sieru. Ja kādam vēlā un nekvēlā vasaras naktī nenāk miegs un vēderiņš brēc skaļāk par kaimiņu stereosistēmu, tad, lūk, mans variants. Ņemam alumīnija katliņu, piepildām ar ūdeni (H2O), uzliekam uz plīts, sameklējam makaronus (zīmolam nav nozīmes), ieberam makaronus katliņā, kamēr ūdens iedarbojas uz makaronu molekulām, izmainot to struktūru, paņemam sieru (vislabākais ir ar Tulpju zemes nosaukumu), sameklējam rīvi (rīves caurumiņu izvēle ir jūsu brīva izvēle, galvenais, lai berzes process nesamazina siera sākotnējo daudzumu), ieberam katliņā sāli ar veiklām pirkstu kustībām, nolaizām no pirkstiem sāli, tagad varam sarīvēt sieru, kad ūdens ir jau labu laiku maina agregātstāvokli, tad ir vērts apskatīt vai jūsu makaroni nav sasnieguši to vēlamo kondīciju, ja tas ir noticis, tad nolejam ūdeni, pamētājam pa katlu makaronus, uzliekam uz kādu minūti pasutināties un beram klāt sieru, paralēli maisot katliņa saturu. Galarezultātu varat izbērt uz šķīvja un, skatoties zvaigžņotajās debesīs caur virtuves logu, mierīgā garā izbaudīt izkusušā siera un makaronu deju uz jūsu garšu kārpiņu dejugrīdas.

Lai labi garšo!

Sensacionāla atklāsme

Svētdiena, 17. Augusts, 2008

Brīžiem uznāk nenormāla vēlme būt anonīmam blogerim. Nu tādam, kurš vienu dienu var būt Valdis, otru Zigis, trešo Zaiga un ceturto Suns Imo Hujs (lasīt ķīniski). Gribētos, lai tie, kas mani pazīst, nepazīst šeit. Respektīvi, gribētos būt Pumpim, kura radi, draugi, kaimiņi, vecās brūtes nezina, ka zem pumpis.info slēpjos es. Bitīt matos, kā es tad rakstītu muļķības! Ieslīgtu bezgalīgās pārdomās par kutinošām, amizantām, neparastām un aktuālām tēmām. Tagad mans tēls to neļauj. Esmu kārtīgs puika. Sīks pedālis no mazpilsētas. Jā, esmu paškritisks, tas man liek aizdomāties, ka nemaz tik sūdīgi nav. Liekas, ka problēmu jau nav pieķerties pie WordPress naglām un uzmeistarot vēl vienu daiļu internetdienasgrāmatu, jo visiem īstajiem blogeriem ir vismaz 2 blogi, jo visiem mums ir 2 personības – labais es un tas otrais. Bet, apzinoties to, cik liels aktīvists es esmu, šī ideja jau pašā sākumā zaudē savu pievilcību. Varbūt reiz ausīs tā diena, kad bļaustīšos apkārt ar citādu skatu uz visām ikdienišķajām lietām. Bet pagaidām uzvilkšu smokingu, iemetīšu frizūrā matu gēlu, pieglaudīšu lokainos matus un turpināšu pumpēties šeit.

P.S. Šis ieraksts lieliski pierādīja, ka man nav ko darīt …un es ar to lepojos.

Matemātiskā māksla

Trešdiena, 13. Augusts, 2008

Ja ierindas pilsonim pajautātu, vai mākslai ar matemātiku ir kaut kas kopīgs, viņš visticamāk sāktu filozofēt, ka, jā, redz, tur katram ciparam ir sava forma, savs skaistums un savs starojums. Tas viss ir bulšits, un to lieliski pierāda fraktālis. Wow! :o Kas tas par dārzeni?

Fraktāļi ir veids kā daba apliecina savu skaistumu, nenoteiktību un determinēto haosu. 1975. gadā dabaszinātnieks B.Handelbrods, strādājot pie idejas par jaunu ģeometriju, izvēlējās par tās pamatu vārdu “fraktālis”, kas cēlies no latīņu valodas vārda “fractus” – lauzt, radīt neregulārus fragmentus, piemēram, nolauzta, neregulāra akmens lauska. Fraktāļu formas ir sastopamas kosmosā, nedzīvajā un dzīvajā dabā, cilvēka smadzenēs, asinsvadu tīklā, kontinentu ģeogrāfiskajās formās, augos, ziedos, mikropasaulē, kalnu kontūrās, mākoņos, leduspuķēs – t.i., visur, visur. Kopš 1980. gadiem tās nereti sastopamas mūsdienu mākslas darbos. Tās ir dinamiskas, neregulāras, mainīgas formas, kas liekas haotiskas, taču tajās ir sava noteiktība. Eiklīda ģeometrija dabu centās analizēt balstoties uz ideālām formām: apli, taisnu līniju, trijstūri, kvadrātu. Taču pamēģiniet robaino jūras krasta līniju izteikt un izmērīt ar ideālo ģeometrisko formu palīdzību! Nekas neiznāks, jo izmērītais garums būs tikai abstrakts un aptuvens. Taču dabaszinātes izmisīgi ticēja antīkās domāšanas pamatprincipiem, ka ideālās formas ir galvenās, bet reāli eksistējošais jūras krasts ir tikai šo formu izķēmota šķietamība, kurai pašai nav lielas vērtības, jo tā dienu no dienas mainās, tāpat kā mainās mākoņu zīmējums debesīs. Figūras, – fraktāļi, kas veidojas determinētā haosa režīmā, ir dabas pamatmatemātika, dabas estētika. Tajās ir daudz lielāka patiesība nekā abstraktā analīzē. Redzēt nozīmē ticēt un baudīt. Dators, kas ģenerē fraktāļus, pilda mikroskopa lomu, ar ko noraudzīties uz pasauli. Fraktāļi ir jauna dabas, zinātnes un mākslas estētika. Zinātne atgriežas mākslas skavās; vizuāli attēlot abstrakto vairs nav grēks, bet patiesība. Fraktāļu bioloģija, kosmoloģija, fizioloģija ir daudz tuvāka antīkajai estētikai nekā klasiskās dabaszinātnes.

Atklāju, ka mana izbijusī klasesbiedrene Madara un viņas draugs Nauris ir aizrāvušies ar šo savdabīgo mākslu, viņi ir arī fraktāļbloga erenimi.lv īpašnieki. Uzdevu viņai pāris jautājumu.

Kā un kad tu sāki interesēties par fraktāļiem?

Es par fraktāļiem interesēties sāku nu jau vairāk kā gadu atpakaļ. Zināju par tādiem jau bik senāk, bet vienā braucienā uz Lietuvu, kur braucām nelielā fraktāļu tirdzniecībā, pamēģināju arī es veidošanu, un tā tā lieta aizgāja. Tad nu varētu teikt, ka 2007. gada vasaras sākums bija arī man liktenīgs attiecībā uz fraktāļu veidošanu.

Kas tevi piesaista šai mākslā?

Mani personīgi piesaista tas, ka daļēji nekad nebūs zināms iznākums. Es varu zināt formulu, pēc kuras izveidojas sirds, bet katru reizi, kādu niansi pamainot, iznākums būs savādāks. Principā šī māksla ir kā nemitīga spēlēšanās ar krāsām, formulām, mēģinot atrast aizvien jaunus veidus, kā iegūt ko neparastu un līdz šim neiegūtu. Un arī smalks darbs, jo ir reizēm jāpamana nevis viss lielais darbs kā izskatās, bet kuru detaļu būtu vērts akcentēt un iegūt, ko interesantu. Njā… un fraktāļi nav tā māksla, kur piesēdies pie kompja un sanāks kaut kas ar pirmo. Reizēm var paiet nedēļa, kamēr no nekā top kaut kas skaists.

Kā top fraktāļi?

Programmas, kā veidot fraktāļus, ir vairākas. No bezmaksas programmu listes mūsu atzinību izpelnījās Apophypsis ar visiem papildus variantiem. Tas ir ļoti labs sākuma materiāls, kad tikko sāk apgūt fraktāļu mākslu. Šobrīd jau gan vairāk mēs uz cita veida programmām esam pārgājuši, kuras vairs nav bezmaksas, bet sniedz daudz lielākas iespējas. Veidots pats fraktālis tiek ar formulu palīdzību, un katrā programmā nedaudz atšķirās tas tapšanas process. Piemēram Apophypsis viss balstās uz trijstūriem, kuriem piešķir dažādas vērtības, maina koordinātes, izmērus u.t.t. Citās atkal veido izvēloties formulu pamatni, kuru mainot un papildinot iegūst fraktāli.

Skatos, ka esat nodibinājuši individuālo komersantu, vai tas nozīmētu, ka ir pieprasījums pēc šiem mākslasdarbiem?

Individuālais komersants tika nodibināts, lai varētu sadarboties ar galerijām, kurām bija nepieciešams, lai viss oficiāli ritētu. Interese par šiem darbiem ir, galvenokārt, no mākslinieku un galeriju īpašnieku puses. Dažu reizi arī kāds privāti pasūta. Ja tā ieskaties vērīgāk mūsu blogā, tad jau vari pamanīt, ka dažāda veida sadarbības ik pa laikam mums ir.

Vai jums kādreiz ir paredzēta arī kāda izstāde?

Izstādi paši vēl atļauties nevaram, bet darbi ir pārdoti un izstādīti dažās galerijās Rīgā un Līvānos, daži arī Anglijā. Šīs vietas gan ir jāzina, lai varētu atrast, tāpēc vienkāršāks veids kā redzēt, ko mēs esam sastrādājuši, ir grāmatnīcu plauktos uzmeklēt burtnīcas ar fraktāliskajiem dizainiem. Ventspilī gan jāsaka viņas cik ātri parādās, tik ātri nozūd. Tad jau laikam patīk. Bet, ja paklaiņo pa Rīgas grāmatnīcām, var atrast šo to interesantu. Kādreiz būs arī pašu viedota izstāde. Noteikti būs… tikai laika jautājums.

Madaras un Naura darbus varat apskatīt ŠEIT.

Biju pārbaudīties …intelektu baudīju.

Svētdiena, 10. Augusts, 2008

Nezinu, cik objektīvi ir šie IQ testi, bet šodien vienu paprovēju tīri ziņkārības pēc. Ievadā solīja, ka šis esot zinātniski visprecīzākais, labākais un skaistākais no visiem IQ testiem, jo šo ir izstrādājuši ļoti gudri cilvēki. Man sanāca šis:

Visual Mathematician

Your IQ Score is: 129
You have a strong ability to process visual-spatial and mathematical information. These skills combined with your strengths in logic are what make you a Visual Mathematician. [...]

Normālam cilvēkam IQ ir ap 100. Es laikam neesmu īsti normāls. Shit, ko nu?

Ja tev arī rodas tāda pati vēlme pārbaudīties, tad UZ PRIEKŠU.

Alus – nomierinošais socializētājs

Svētdiena, 10. Augusts, 2008

Kā man patīk, kad gudri cilvēki pēta man interesējošas lietas. Es tagad netaisos būt alkohola propogandētājs un muļķības maziem bērniem nemācīšu, bet alus ir garšīgs un, kā izrādās, arī visnotaļ veselīgs. Tagad tik jāpasaka māmiņai, lai limonādes vietā nes man alu.

Kā pierāda ilggadēji zinātniskie pētījumi, mērena alus patērēšana labvēlīgi iespaido cilvēka nervu sistēmu, nomierina, noņem aizkaitināmību un uzlabo savstarpējās attiecības. Alus ir dzēriens, kas neprasa izsmalcinātību, tas rada nepiespiestu, brīvu noskaņu. Lielbritānijas un Vācijas ārsti cilvēkiem gados, īpaši pilsētniekiem, rekomendē izdzert 0,5 l alus vienu stundu pirms miega, lai uzlabotu miega kvalitāti.

Viss kolosālais un ievērības cienīgais raksts rodams šeit -> http://www.tvnet.lv/men/veseliba/article.php?id=83150

Aizdodiet puķainu lietussargu

Ceturtdiena, 7. Augusts, 2008

Šis būs visnotaļ bezjēdzīgs ieraksts. Tapis tikai tamdēļ, ka aiz loga līst, un es šovasar uzturu slinkumu, kurš ir labs sabiedrotais, lai gan stipri sāk apnikt viņa uzstājīgums. Iegriežot gramofonā Guru Josh Project – Infinity 2008 (Klaas & Sunny Fish Extended Vocal Mix), es sajūtu kāju muskuļus, jo tie dreb pēc kāres kārtīgi izstaipīties no nemitīgas rūsēšanas pie programmējamas skaitļojamās mašīnas, bet vienam mājās man nepatīk dejot, jo tad es izskatos pēc stulbeņa.

Ārā līst. Man tas nepatīk. Nevaru savu dupsīti padeldēt pludmales smiltīs, lēkājot pēc volejbola bumbas. Tāpat nevaru sajusties kā Fliper[i]s, škeļot 18 grādus (pēc Celsija) silto un mazsālīto Baltijas jūras ūdeni. Faktiski es to visu varu darīt, bet man nav smuks lietussargs.

Pārbaudīju e-pastu. Saņēmu piedāvājumu paprovēt Viagru. Kaut kā nevelk mēģināt. Vēl nesen saņēmu aicinājumu Enlarge your penis. Vai tiešām ar mani tik traki ir?

Un, jā, esmu dīkdienis.

Sinking vs. Thinking

Trešdiena, 6. Augusts, 2008

Mana mīļākā reklāma ever. Kā skatos, tā jāsmej. Un tā jau gadiem. :D

Gribas ēst

Otrdiena, 5. Augusts, 2008

Apšļakstīju tastatūru ar arbūzu un aizdomājos – nez cik rītiem man sanāktu brokastis, ja es to izkratītu?

Pie datora ēst ir stilīgi. Kas var būt vēl baudāmāks, kā liels šķīvis ar vārītiem tikko izraktajiem kartupeļiem (Itālija), kas viegli tvaiko vēsajā istabā, tiem pa virsu sulīgs gurķu, tomātu un krējuma mijiedarbības rezultāts, šķīvja malā gozējas zeltainas, saulespuķu eļļā ceptas cūkgaļas kotletes ar krausķīgu garoziņu, kam pa virsu plūst kečupa peļķīte. Un tas viss atrodas blakus tavai tastatūrai, kurā jau gozējas pelmeņu gabaliņi, dažas saulespuķu sēkliņas un neliels pikucītis pankūkas pie nestrādājošā W burta.

Viss paliek formāls

Pirmdiena, 4. Augusts, 2008

Laikam dzīvojam nepareizi. Ir kāds spēks, kas mūs smagi samaitā. Šķiet, ka tas katru rītu uzsēžas uz pleca, iesit pļauku, paņem dzelzsbetona bloku un uzmet uz galvas. Ar katru nākamo rītu tas atnes arvien lielāku bloku. Tādā veidā mēs tiekam pakļauti spiedienam. Ko mums šis spiediens nodara? Mēs kļūstam formāli. Dzimšanas dienās  un Vārda dienās aizrakstām draugos vēstuli vai viesusgrāmatas ierakstu ar vienu pliku un padrāztu Apsveicu!, nemaz nepaskatoties, ko tu sveic. Labākajā gadījumā atļaujamies sameklēt kādu četrrindi. Ziemassvētkos tas pats, Lieldienās tas pats, Jāņos un Līgo gluži tas pats. Arī uz izlaidums ir formalitāte – aiziet, pasvīst karstajā zālē, atdot puķi, iet prom un gaidīt – varbūt vakarā uzaicinās kopā piedzerties. Pagaidām vienīgie svētki, kuros nesaskatu formalitāti, ir Pilsētas svētki. Tie nav rakstīti kalendārā, tev neviens speciāli nav jāsveic, tu ej un baudi tos, nejūties neko aizmirsis un nevienam parādā. Lai jauks vakars!