Pastardiena vairs nav tālu
Vairs nav forši dzīvot valstī, kur uz 1 labu ziņu ir 15 sliktas ziņas. Un, lai arī kāds fanātisks patriotisms būtu sirdī, skumji jāatzīst, ka valsts degradējas …kapitāli. Viss mums ir vislielākais un visvairāk, ja vien tas būtu arī visslabākais. Mums ir čupiņa ar parādiem, mums ir pieaugoša inflācija, mums ir jukuši šoferi, mums ir daudz naudas, kuru mēs lieliski protam izmantot bezjēdzīgos projektos. Šajā brīdī man pārādās nākotnes vīzija:
- Degvielu mēs nevarēsim atļauties, vairumā tiks iepirkti zirgi un auzas. Tie, kas to nevarēs atļauties, izmantos īpaši modificētu suņu pajūgu, kas tiks pielāgoti jaunajiem ceļiem.
- Ceļi būs tikai ap Rīgu, tur ar zirgu varēsim uz 130 km/h skriet. Perifērijās ceļus brūģēsim ar laukakmeņiem.
- Nopirsties varēs tikai speciāli norādītās vietās. Un pat kāds pamanīsies par to iekasēt ozonslāņa nodokli.
- Internets nebūs, visu informāciju ņemsim jaunajā, lielajā, skaistajā, graciozajā bibliotēkā.
- Sadraudzēsimies ar Zimbabvi, lai rastu kopīgu risinājumu inflācijas apkarošanai.
Lai mums visiem reiz veicas!