Iemesls, kāpēc es šodien jūtos labi.
Beidzot ir klāt tā īpašā dieniņa, kad latviešu tauta solidarizējas. Tieši tā, tie vācas bariņos (un bāriņos ar), iepērk alu un pielīp pie TV ekrāniem. Un visas problēmas +/- 2 nedēļu garumā tiek nomestas sūdu grāvī pie mājas. Nevienu vairs neinteresē piena cena, neinteresē, cik bedrīšu uz ceļiem ir aizlāpītas, neinteresē, kāpēc Dzidriņa no blakus korpusa atkal piemetusies un lamājas sētas priekšā. Mūs vieno hokejs. Neķersim kreņķi, ka mums grūti savākties un aiziet parakstīties par kārtējiem likuma grozījumiem, toties mēs visi kopā varam paskatīties hokeju un ar to arī leposimies, un centīsimies citreiz sasvīdušos zābakus spēles laikā uz laukuma nemest, jo mēs tak esam labākie hokeja fan[āt]i, un labākie tā nekad nedara. Hokejs ir klāt, un tāpēc es jūtos ļoti labi. Un ceru, ka jūs tāpat.
P.S. Mani mulsina TV3 reklāma. Šie saka, ka hokejs ir sporta karalis, bet esmu pārliecināts, ka to pašu un daudz biežāk esmu dzirdējis par futbolu. Kā tad tur ir?
2. Maijs, 2008 plkst. 16:06
Par to “sporta karalis” es arī aizdomājos. Tas kaut kā jocīgi izklausījās.
Kopumā, man arī tāda ziemassvētku sajūta priekšā. Tikai baigi bail, ka aplauzīšos, jo jau pērn bija samērā škrobīgi skatīties kā mūsējie zaudē visiem pēc kārtas. Bet nu – skatīšos enivej. Arī šonakt.
2. Maijs, 2008 plkst. 17:57
Laikam jau, tomēr, futbols ir tas sporta karalis, ja ņem vērā, cik komandu salasās uz pasaules čempionātu + cik valstīs tas ir nacionālais sporta veids.