Diena, kad visam zūd ticība
Šodien neko negribas dzirdēt, redzēt un lasīt. Nezinu, kam vairs ticēt. Ka vēl sev nesamelojos. Gribēju pārbaudīt, cik tad maksā prieciņš draugu pārvērst dārzenī… dabūju ierīt. Lai gan burkāni man nesmādē. Būs jau labi. Sakodīšu zobus, ielīdīšu stūrī un ar lielām, lūdzošām acīm vērošu kalendāru, lai ar šampanieša korķa blieziena varētu sagaidīt 2. aprīli, kad viss būs garām, un visi draugos burkāna vietā varēs vērot manu skaisto ģīmi. :D
Ļoti iepatikās Taustiņklabekļa pievēršanās peļņai ar reklāmām. Seksīgas, mūsdienīgas, košas un brīnišķīgas reklāmiņas. Nevaru sagaidīt, kad manu blogu pārņems šāds eglīšu rotājums …NOT :D Have a nice day!
P.S. Man vienīgajam mati aug kā sēnes pēc lietus? Drīz jau no frizieriem neērti paliks.
1. Aprīlis, 2008 plkst. 21:25
He he, es gan nepārvērtos par dārzeni :P
Tkb nevēlējās izpaust, cik lielu “kāpostu” in nopelnījis, laikam jau daudz :)
1. Aprīlis, 2008 plkst. 21:40
Jebkurā gadījumā summa ir iespaidīga. :D Skaudība metas. ;(
1. Aprīlis, 2008 plkst. 22:45
Tieši tā! Man pietika ar šo vienu dienu, lai tagad vēl ilgi nevienu reklāmu blogā neliktu ^_^