Jūtami tuvojas brīvdienas
Ziniet, ko ir sasodīti grūti darīt? Mācīties, ja domas jau brīvlaikā uz pilnu nebēdu dzīvojas. Un rezultātā sistemātiskas mācīšanās vietā rodas tikai špikeru papīrīši. Gribas izklaidēties. Tā jau piektdienas un sestdienas (nereti arī ceturtdienas) tiek pavadītas aktīvā gaisotnē, bet, redz, vēl man vajag. Rezultātā tapa ideja savākt bijušos klasesbiedrus vienuviet. Datums nostādīts, ziņas izsūtītas, atliek ar nepacietību gaidīt sen neredzētās sejas, pārmīt sakrājušos vārdus un iznīcināt veikalu alkohola iekrājumus.
Eh, gan tikšu pāri savai hroniskajai vājībai.
P.S. Gribētos uzrakstīt arī kaut ko par “Blogu ķidāšanu” un “Sociālajiem tīkliem”, bet jūtu, ka nav vērts, jo tā jau ažiotāža liela, un mans necilais viedoklis, lai paliek kā noslēpums.
11. Marts, 2008 plkst. 23:24
Gaidīsim ar nepacietību :)