[ne]plānot
Ļoti nemīlu plānot. Meloju. Plānot mīlu, bet laiku plānot gan nemīlu. Bet tā nu ir sagadījies, ka esmu bez īpašas piepūles saplānojies līdz 15. martam. Turklāt ar nozīmīgiem pasākumiem. Bet ne par to. Gribētos zināt, kāpēc nekad neizdodas pieturēties pie plānotā? Tas jau sāk palikt kaitinoši. Ja esmu kādam izstāstījis par saviem plāniem, tad uzreiz ir ‘čau’ idejai. Ja izplānoju, nevienam nesakot, tad tik un tā paliek 99%, ka nekas man nesanāks. Varbūt pārāk daudz gribu.