Nav mani ķērusi vasarīga noskaņa ziemas vidū, vienkārši nesen lasīju Andra Biedriņa blogu un šodien atcerējos, ka tur bija kaut kas smieklīgs. Protams, ja kaut kur ir kaut kas smīnu izraisošs, tad man tas obligāti jāatrod, jāapskata, jāizvērtē, jānobauda un jāpadalās. Tā nu atkal ielīdu un uzmeklēju to gardo kumosu :

[...]In summer, we celebrate, we have one big summer fest, called Jani (prounced yawn-ee) Day. It’s like a national man’s name day. You know like some people have names like Joe, or Andris…Jani is the name for A LOT of other men in Latvia so it’s a big, big celebration. [...]

Respektīvi, viņa uzskatos Jāņi nav vasaras saulgrieži, bet viens liela Vārda dienas ballīte. :D
Čalis talantīgs, cepur’ nost, par to tik jāpriecājas, bet, dzīvojot starp Helovīniem un Pateicības dienām, nevajadzēja jau gluži aizmirst, ko nozīmē Jāņi. :)

Kārtējo reizi pārliecinos, ka pasaulē ir daudz interesantu cilvēku. Aizgāju uz pieturu, gaidīju mikriņu un blakus stāvēja sieviete, kura ilgi skatījās uz maršrutu laikiem. Pēc brīža viņa vērsās pie manis ar visai īpatnēju skatienu:
(saruna notika krievu valodā)

- Cik ir pulkstenis?
- 11 un 20 minūtes.
- Ko jūs? Es no mājas izgāju divos.
- Nu divi tiešām nav.
- Kas jūs visi prātā esat sajukuši?

Nesapratu – smieties vai palikt nopietnam!?

Šādi man patīk. Kad šķiet, ka piektdienas vakars kārtējo reizi ieies ierastajā rutīnā, kādam nāk grandioza ideja un atliek tikai pārējos pamusināt piebiedroties. Tā nu ierastā alus pumpēšana dzīvoklī, izvērtās par braucienu uz Liepāju, jo iešāvās prātā paniekoties ar Freda Flintstona (johaidī, kā gribētos to multeni atkal paskatīties) hobiju.
Boulinga bumba rokās nebija ņemta kādus 2 gadus. Dažiem no mums TĀ bija pirmā reize. Ap 21:30 jau bijām pie “Dzintara boulinga” un ilgi nebija jāgaida arī līdz pirmajam straikam.
Vispār nekad nebiju iedziļinājies tajā punktu skaitīšanas sistēmā un vakar nebija iedvesma to arī darīt, jo azarts ņēma virsroku. Tad nu šodien no “Zelta Boulinga” uzraku, ka: Spēles mērķis – ar pirmo metienu nosist visus desmit ķegļus. Ja tas Jums izdosies, tas būs STRAIKS. Ja Jums tas neizdodās, Jums ir tiesības uz otro metienu. Ja ar otro metienu Jūs nositat atlikušos ķegļus, tas būs SPAERS. Par katru nosisto ķegli tiek ieskaitīts viens punkts. Par katru straiku ieskaita 10 papildus punktus. Tīra spēle – 12 straiku pēc kārtas – ieskaitās kā 300 punkti.
Bet secināju, šie noteikumi ir visai nepilnīgi, ņēmu lāpstu un rakos tālāk …un Wikipedia, protams, palīdzēja (kurš gan cits).

Tātad, ja:
1. riņķī, 1. metienā: 10 nogāzti ķegļi (straiks) (ja ir straiks, tad 2. metiena nav)
2. riņķī, 1. metienā: 3 nogāzti
2. riņķī, 2. metienā: 6 nogāzti
Tad kopsummā:
* Par pirmo riņķi: 10 + (3 + 6)= 19
* Par otro: 3 + 6 = 9
Kopā = 28

A, ja nu ir vairāki straiki pēc kārtas?
Viss turpinās, piemēram:
1. riņķis, 1. metiens: 10 nogāzti (straiks)
2. riņķis, 1. metiens: 10 nogāzti (straiks)
3. riņķis, 1. metiens: 4 nogāzti
3. riņķis, 2. metiens: 2 nogāzti
Kopsummā:

* Par pirmo riņķi: 10 + (10 + 4)= 24
* Par otro: 10 + (4 + 2) = 16
* Par trešo: 4 + 2 = 6
Kopā = 46

Bez straika ir arī Spaers:
1. riņķis, 1. metiens: 7 nogāzti
1. riņķis, 2. metiens: 3 nogāzti (spaers)
2. riņķis, 1. metiens: 4 nogāzti
2. riņķis, 2. metiens: 2 nogāzti
Kopsummā: 7 + 3 + 4(bonus) + 4 + 2 = 20

Un, ja, pamīšus gadās straiks un spaers, tad tā jau ir tīrākā matemātika, un laiks šoreiz man ir pārāk dārgs, lai turpinātu.  :D

Yes! Pirmā sesija manā mūža ir garām. Prieks neizsakāms. Vēl jo lielāks tāpēc, ka domāju, ka mācības atsākas nākamnedēļ, bet izrādās, ka tikai 4.02.2008. Nedēļa bezdarbībā. Tas izklausās vilinoši.
Kā bija? “Normāli” skanētu pārāk nodrāzti. Viegli nebija jebkurā gadījumā, bet teikt, ka nu satraucos un nezināju, kur likties, grauzu nagus, pildspalvas un penāli, arī nevar. Ar vēsu prātu piegāju lietām, protams, šad tad nācās ilgāk pasēdēt pie pierakstiem, bet lieki neuztraucos, jo pastāv taču iespēja pārrakstīt, lai gan uz to centos mazāk koncentrēties. Par šodienu gandrīz vai vislielākais prieks. Vidusskolā nepatika saņemt zemu novērtējumu, bet šodien fizikas eksāmenā nopelnītais 4-nieks ir zelta vērts. Un tieši tāpēc, ka fizika vienmēr man ir bijusi ķīniešu ābece, un augstskolā tā ir vēl par pārsimts hieroglifiem bagātīgāka.

Vispār jau labu laiku zināju, ka šovasar paredzēta oldskūlā seriāla filmas versija (Get Smart), bet tikai vakar pirmoreiz noskatījos filmas treileri. Esmu sajūsmā. Par ko man vislielākais prieks? Par Stīvu Karelu galvenajā lomā. Kartīgi iepazinu viņu tikai pēc Ofisa noskatīšanās, droši varu apgalvot, ka aģenta Smārta loma viņam ir īstā.

Šis raksts nebūs par kādu konkrētu cilvēku. Tā kā, ja kāds saskata līdzību ar sevi, tad piedod man, bet šeit ir demokrātija.
Ir lietas kaitinošas lietas, par kurām var paklusēt, bet pilnīgi loģiski ir arī tādas, par kurām varbūt nevajadzētu skaļi bļaustīties, bet iekšā spiež un vajag dabūt ārā.
Neesmu es nekāds eksperts un arī nekāds LOVE doktors, kā arī neesmu pieredzējis un dzīvesgudrs džeks, bet lasot / redzot draugos padsmitgadīgo meiteņu (retāk zēnu) uzstājīgo bļaustīšanos un mētāšanos ar vārdiem Es tevi mīlu, zaķīt, trusīt, kaķīt, sunīt :*!, goda vārds gribas skaļi iebļaut sejā – vai tu maz zini, kas ir mīlestība? Johaidī, tā taču nav skūpstīšanās, mīcīšanās gultā, rokās sadošanās, pastaiga gar jūras krastu, vakariņas sveču gaismā. Man skauž? Neskauž, ne kripatiņas. Bet tik daudz sajēgas par to, ka mīlestība netop 1 dienas laikā, man ir. Jā, ir ļoti labi, ka blakus tev ir cilvēks, kurš tev patīk, kuram tu uzticies, ar kuru tu labi pavadi kopā laiku, bet to var nosaukt tikai par aizraušanos, spēcīgām simpātijām vai pieķeršanos.
Brīžiem šķiet, ka jaunatne, respektīvi, vēl jaunāki cilvēki par mani mētājas apkārt ar vārdiem bez sajēgas par to patieso nozīmi. Mīlestība neapšaubāmi ir relatīvs jēdziens, katram ir savs viedoklis par tās esamību un momentu, kad tā ir pienākusi, bet, lai padsmit gados teikt – ES TEVI MĪLU – ir mazliet vieglprātīgi, it sevišķi, ja kopā pavadīti tikai daži mēneši. Ir taču daudz citu veidu kā pateikt – tu man esi vajadzīgs, ar tevi kopā man ir labi, man patīk tavs smaids un bez tevis man ir skumji.
Dzīvojiet saticīgi, laimīgi, ar prieku uz lūpām! ;) Alfrēdonkulim vairs nav, ko teikt.

Ja vien “Biļešu Paradīze” nemelo, tad 28. jūnijā Rīgā, Skonto stadionā varēsim baudīt LINKIN PARK muzikālo skanējumu. Citur gan nekādu info nevaru atrast.

Kā jau, iespējams, lielākā daļa ir dzirdējusi, tad viens vienīgs fufelis visa šī ažiotāža izrādījās un nekas nenotiks.  

Vakar ar čomiem dzērām “Aldara gaišo”, spēlējām otro Makreju uz pirmo pleisteišen, un vienubrīd tas apnika. Uzspiedām TV6, a tur meitene, kurai pa naktīm nenāk miegs, sēž un čato. :D OK, vakara tēma bija: kā visvienkāršāk pievērst sev uzmanību vai iepazīties? (kaut kā tamlīdzīgi). Un tad radās viena no tāvakara spožākajām idejām: iesaistīties tērzēšanā ar savu viedokli. :D

Gribi redzēt bildi lielāku? Labais klikšķis un View Image.

Uz pirmo jautājumu tika sniegta izsmeļoša atbilde. Tātad alus viņai negaršo, tas smird un liekas pretīgs. Ak, sievietes!
Uz otro no atbildes ne smakas. Pat mans superīgais un pašapziņu ceļošais kompliments neko neiespaidoja. :(
Vēlāk sekoja vēl viens jautājums no manis un arī viens no čoma. Tos nepiefiksējām, bet nu atbildes nebija daudzsološas.
Rezultātā pa abiem iztērēti 140 santīmi un saņemts neliels prieciņš. :D

Reklāma. Cik gan maģisks un prātu plosošs vārds. Tā spēj aizraut, dziļi ieinteresēt, aizdomāties, sajaukt prātu un 90 % gadījumu spēcīgi krist uz nerviem. Šoreiz tieši arī par to pēdējo gadījumu.
Šķiet, ka laiks ir ļoti nosacīts jēdziens un nevajag nevienam neko pierādīt. Jo, ja, ieejot lapā, tu katru reizi redzi, ka esi 999 999 apmeklētājs un ieguvis lielo, foršo, ilgi gaidīto balvu, tad te jāsāk domāt no dažādiem aspektiem, kāpēc tā. Pirmkārt, fizika – vai laiks un telpa ir relatīvi? Otrkārt, programmēšana – vai kodā būt kaut kādi mistiski bugi? Treškārt, paša prāts – varbūt man patiešām veicas loterijās?
Šie reklāmas banerīši laikam ir nemirstoša vērtība. Vērtība? Es gribēju teikt zaraza. To izskats un skaisti mirgojošais izpildījums nav mainījies jau kopš tiem laikiem, kad pirmoreiz notika mana komunikācija ar virtuālo pasauli. Es patiešām nezinu, vai kāds ir viņus vienkārši aizmirsis likvidēt, un tā viņi te pliki mētājas apkārt, vai arī kāds nodarbojas ar reklāmu un mārketingu, apgūstot to no 92. gada studentu izmestajiem lekciju pierakstiem, vai arī gaida, kad lielākajai daļai Āfrikas izdalīs datorus un pieslēgs Vispasaules tīmeklim, lai tie nabaga cilvēki laimīgi varētu sākt klikšķināt uz viņu banerīšiem. Nu nezinu, bet, manuprāt, jau sen pagājis tas brīdis, kad šīs reklāmas izraisīja sajūsmu un lika domāt, kā nu tūlīt tērēt lielo naudu.

Gribi attēlu redzēt lielāku? Labais klišķis un View Image.

Nesen radās kāre nopirkt digitālo fotoaparātu. Tā kā finanses bija stipri ierobežotas, vēlme nopietni nodarboties ar fotogrāfēšanu praktiski nekāda, bet iemūžināt dzīves mirkļus – nepieciešamība, izvēlējos budžeta klases OLYMPUS X-785. Izmaksāja tas (ņemot vērā atlaides) nepilnu simtu.

Megapikseļi: 7.1
Max izšķirtspēja: 3072×2304
Optiskais zūms: 3x
Digitālais zūms: 4x
LCD: 2.5 collas
Atmiņas karte: xD
Svars: 122 g

Teikšu tā – nekas spīdošs, bet savas primārās funkcijas pilda. Attēlam spēcīgi trūkst asuma. Ja vien nav fotogrāfēts tuvumā, tad bildē esošo objektu kontūras izplūst. Aparāts pilns ar funkcijām. Šķiet, ka sabāzts viss, ko vien var iedomāties, tik to funkcionalitāte ir apšaubāma, jo tik 10% no tām papildu fīčām dod acīmredzamu rezultātu. Bet patīkami, ka izvēlne ir latviešu valodā, liels ekrāns, bateriju vietā akumulators un iespējams savienot ar TV (komplektā ietilpst vads).
Rezumē: ja negribas: palielināt inflāciju, mežā nobildēt skrejošu alni, kļūt par nākamo “National Geographic” fotogrāfu, fotogrāfēt ar telefonu, bet gribas: nobildēt piedzērušos draugu, mammu ravējam kartupeļus vai kādu SaWLJjIIgU :* bildīti, lai pēc tam ieliktu draugos un komentāros lasītu, cik tu kārtējo reizi skaists/-a un smuks/-a, tad OLYMPUS X-785 tev noderēs.