Ko skaitīt pie Ziemassvētku koka?
Šad tad uznāk dzejotkāre, bet ne tādā izpratnē, ka nu būšu nākamais Rainis, Aleksandrs Čadarainis (Čaks) vai kāds cits poēts. Aprobožejos ar četrrindēm dažrindēm. Tajās tomēr ir spēks. Tad nu dažādos laikos un dažādās vietās nepilnu divu nedēļu laikā tapa pāris Ziemassvētku tematikai veltīti panti, kurus droši varat skaitīt pie eglītes, bērza vai kāda cita koka tuvējā mežā, arī gaterī drīkstat paskaitīt. Tālākizplatīšana bez ierobežojumiem.
Salatēvam liela bēda,
Lidojot pār laukiem kamanās,
Lūpa pušu, zila pēda.
Jo izkrist ārā viņš pamanās.
Zvaniņš skan, zvaniņš skan.
Visi bērni sauc.
Bet, piedodiet, dāvanās nebūs,
Jo inflācijas par daudz.
Salatēvs baigais džeks,
Maisā polšs, neliels kekss,
Zeķu pāris, pieci vīni
Un četri mizoti mandarīni.
Mīļo Salavecīti!
Iedod man to svecīti!
Un tagad brīnies, kā nu es
Pamanījos tev maisā ielikt petardes.
Redzu, brien gar loga rūtīm
Sniegbaltīte ar kuplām krūtīm.
Taču izrādījās, ka kaimiņu Lida
Ar arbūziem uz mājām brida.
Salatēvs pirtī peras.
Skatiens pa logu ārā veras.
Sniedziņš krīt un lapas birst.
Vo, tāda ziema, ka gribas dir**!
Svētku rītā pie egles skrēju,
Dāvanmaisu vaļā sēju.
Laikam kāds būs pazaudējis brilles,
Jo maisā tik gurķi, kāposti un dilles.
Mīļo Salavecīti!
Atdod man to svecīti!
Laiks tiem nerātniem pa pieri gāzt,
Un beigt tev sveci dir** bāzt.
Pīrāgam nabagam
Abi gali apdeguši.
Beidziet bērni spēlēties
Ar tām vaska svecītēm.
Tā kā es pats uz nedēļu prom no mājām uz citām mājām, tad tiem viesiem, kas te mēdza iegriezties un arī citiem, kas trāpījušies uz šī ierakstu, novēlu to pašu, ko vienmēr uz Ziemassvētkiem – PRIECĪGUS ZIEMASSVĒTKUS! Neko oriģinālāku nevarēju izdomāt. Lai visiem veicas!