Trakā mūzika
Vakar kārtējo reizi kā parasti apstākļi iegrozījās tā, ka gulēt gāju ap 3 ei em (am). Un atkal trāpījos uz TV3 Nakts čatu. Nē, par saturu neko neteikšu, jo tāpat skaidrs, ka 90% tērzētāju ir ļoti seksuāli pārsātināti cilvēki. Bet uzmanību piesaistīja fona mūzika. Te nu jāsmejas vai arī jāraud, bet tie hiperaktīvie D’n'B gabali uzdzina depresiju. Šķiet, ka tā normāli zem ripām būtu jāsēž, lai ļautu savām ausīm baudīt kaut ko tādu. Pēdējā laikā mūzikas stilus nešķiroju – i roku klausījos, i hip-hopu, i deju gabalus, i pa kādam šlāgerim, jo galvenais, ka melodija skanīga un pakāpeniski arī pielīp, bet D’n'B laikam nāksies nošķirot. :/ Tas ritms …brr… trīsas uzdzen. Tāda sajūta, it kā tu bez elpas skrieni pa bezgalīga tuksneša tveicīgajām smiltīm, un beigās vēl ar mēli nobrauc pa tām pašām smiltīm.
(Aizgāju iedzert glāzi ūdens)
13. Decembris, 2007 plkst. 0:41
secinājums – jāiet lacīgi gulēt…
13. Decembris, 2007 plkst. 0:48
Ja vien tas būtu pa spēkam …
13. Decembris, 2007 plkst. 8:52
Šis teksts labi raksturo manas sajūtas, kas dzirdu hiphopu.