Čau, pasaule!
Tas neizbēgami ir noticis. “Советское Игристое” graņonkās līstot, petardēm, kas pirktas no 12-gadīgā Andreja, klaudzot, ļaužu pūļiem dziļā vienaldzībā aplaudējot, pensionētam vokāli instrumentālajam ansamblim fonā skanot un meitenēm spiedzot, šis kārtējais WordPress blogs ir uzsācis gaitas tīklā, ko cilvēce par internetu dēvē un ar kuru daudzi latvieši saprot tikai adresi draugiem.lv. Bet mans stāsts turpinās. Redz, tagad tikpat stilīgi, kā nokrāsot mellus matus, nagus un acis, un dziļi emocionāli visās pasaules problēmās vainot sevi, ir uzmočīt blogu, ikskūzmī, emuāru. Pie bloga nonācu tāpat, kā savulaik pie Yo-Yo, Tamagoči un MP3 atskaņotāja – ja visiem ir, tad man arī vajag. Par saturu, kas šeit parādīsies, daudz nav, ko teikt. Rakstīšu par to, kas attiecīgajā momentā, izrietot no mana dvēseles stāvokļa, kurš savukārt spēcīgi mijiedarbojas ar apkārtējās telpas un laika uztveri, būs ievērības cienīgs.
Priekā!
9. Decembris, 2007 plkst. 18:37
Ooo, cerams būs vēl viena interesanta vietne(?) ko palasīt. Tikai tas nosaukums… Izlasot uzreiz gribas palikt rupjam.
9. Decembris, 2007 plkst. 18:44
Ko nu uzreiz rupjam? :D
30. Janvāris, 2008 plkst. 12:09
Ar tevi varētu sarunāt subdomēnu vakuma.pumpis.info? Nezinu kam, bet izklausas labi :D
2. Februāris, 2008 plkst. 18:03
Oi, vispirms “vakuuma” raksta ar diviem “u”. :D Otrkārt, painteresēšos, kā ir ar subdomēniem. Pagaidām neesmu mājās.
3. Februāris, 2008 plkst. 16:28
Nu piedod, visi nav tik advancēti pareizrakstībā :/