Pēc aizvadītajiem svētkiem ir kaut kas jautājams – kur ir Ziemassvētku fīlings?Tā sirdi plosošā un pēc mandarīniem smaržojošā dzirksts? Baltais sniegs un prieks pilnais skatiens? Idritvaikociņ! Šķiet, ka viss pazudis mistiskā nebūtībā. Ziniet? Cilvēki ir slinki palikuši (w00t, kas par atklājumu, pašam prieks!). 90% Ziemassvētku apsveikumu ir bezpersoniski un rakstīti tikai tāpēc, ka tā vajag. Labrīt tauta, tie elektroniskie apsveikumi ir pliki un tukši! Nu nav man prieka izlasīt draugos vēstuli ar apsveikumu, ja zinu, ka tāda pati ir aizsūtīta vēl pāris simtiem. Un sveikšana ar dienasgrāmatas starpniecību (joprojām par draugiem runāju) vispār absurds. Tikpat labi vari iziet ārā pie tuvākā afišas dēļa, piespraust kartiņu un sveikt visus, jo slinkums visiem pa pastu sūtīt.
Savukārt, mūžsenā frāze – Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu! – jau ausīs derdzas. Vai tiešām cilvēka prāts šai haotiskajā laikmetā ir tik ļoti pakļauts spiedienam un aprobežojies, ka nevar veltīt 5 minūtes, lai izdomātu ko orģinālāku?
Kaut kā šķiet, ka līdz ar mobilajiem sakariem un internetu informācijas aprite ir izmainījusi svētku būtību un tie kļuvuši nesaudzīgi bezpersoniski. Es būtu ar mieru atgriezties pie apsveikumu kartiņām pa pastu, lai tikai atkal sajustu Ziemassvētku sajūtu, kura jau kādu 4. gadu ir pazudusi. Labi, ka vismaz Ventspils atbildīgās amatpersonas kārtīgi padomā par pilsētas estētisko veidolu šajos svētkos, kas lieliski kalpo/kalpoja kā atgādinājums par Ziemassvētku eksistenci. Vēl tik derēja kaut kur sniegu dabūt.

Šad tad uznāk dzejotkāre, bet ne tādā izpratnē, ka nu būšu nākamais Rainis, Aleksandrs Čadarainis (Čaks) vai kāds cits poēts. Aprobožejos ar četrrindēm dažrindēm. Tajās tomēr ir spēks. Tad nu dažādos laikos un dažādās vietās nepilnu divu nedēļu laikā tapa pāris Ziemassvētku tematikai veltīti panti, kurus droši varat skaitīt pie eglītes, bērza vai kāda cita koka tuvējā mežā, arī gaterī drīkstat paskaitīt. Tālākizplatīšana bez ierobežojumiem.

Salatēvam liela bēda,
Lidojot pār laukiem kamanās,
Lūpa pušu, zila pēda.
Jo izkrist ārā viņš pamanās.

Zvaniņš skan, zvaniņš skan.
Visi bērni sauc.
Bet, piedodiet, dāvanās nebūs,
Jo inflācijas par daudz.

Salatēvs baigais džeks,
Maisā polšs, neliels kekss,
Zeķu pāris, pieci vīni
Un četri mizoti mandarīni.

Mīļo Salavecīti!
Iedod man to svecīti!
Un tagad brīnies, kā nu es
Pamanījos tev maisā ielikt petardes.

Redzu, brien gar loga rūtīm
Sniegbaltīte ar kuplām krūtīm.
Taču izrādījās, ka kaimiņu Lida
Ar arbūziem uz mājām brida.

Salatēvs pirtī peras.
Skatiens pa logu ārā veras.
Sniedziņš krīt un lapas birst.
Vo, tāda ziema, ka gribas dir**!

Svētku rītā pie egles skrēju,
Dāvanmaisu vaļā sēju.
Laikam kāds būs pazaudējis brilles,
Jo maisā tik gurķi, kāposti un dilles.

Mīļo Salavecīti!
Atdod man to svecīti!
Laiks tiem nerātniem pa pieri gāzt,
Un beigt tev sveci dir** bāzt.

Pīrāgam nabagam
Abi gali apdeguši.
Beidziet bērni spēlēties
Ar tām vaska svecītēm.

Tā kā es pats uz nedēļu prom no mājām uz citām mājām, tad tiem viesiem, kas te mēdza iegriezties un arī citiem, kas trāpījušies uz šī ierakstu, novēlu to pašu, ko vienmēr uz Ziemassvētkiem – PRIECĪGUS ZIEMASSVĒTKUS! Neko oriģinālāku nevarēju izdomāt. Lai visiem veicas!

Ne vienu reizi vien Ziemassvētkiem tuvojoties, pilsētas savu vidu estētiskāku padara ar neskaitāmu lampiņu, virteņu, spuldzīšu un citu pribambasu izkarināšanu visās malās. Tikpat bieži acis no prieka mirdz par skaistajiem rotājumiem, un rodas liela vēlme nofotogrāfēties pie kaut kā spoža un skaista. Un tad sākas problēmas, jo, redz, tas aparāts, kas veido bildes, nemāk viņas tādas smukas uzveidot. Tikai mieru, tam ir risinājums.

… Zemes gravitācijas dēļ kalni uz Zemes nevar būt augstāki par 15 ooo metriem.

… teikums “The quick brown fox jumps over the lazy dog” satur visus angļu alfabēta burtus.

… žirafe var iztīrīt savas ausis ar savu 50 cm garo mēli.

… miljoniem koku nejauši ir iestādījušas vāveres, kas paslēpj riekstus un pēc tam aizmirst, kur tos noslēpušas.

… īsākā skatuves luga ir Semjuela Beketa darbs “Elpa” – 35 sekundes kliedzienu un smagas elpošanas.

… tava mute saražo ap 1 litru siekalu dienā.

… vīriešiem dienā izkrīt ap 40 matu, bet sievietēm ap 70.

… bundžiņu attaisāmais tika izgudrots 48 gadus pēc bundžiņu ieviešanas.

… sīpolam, ābolam un kartupelim ir viena garša. Garšas šķietamā atšķirība skaidrojama ar dažādo smaržu.

… arbūzos ir 97% ūdens, salātos – 97%, tomātos – 95%, burkānos – 90% un maizē – 30%.

… mutes harmonikas ir pasaulē visvairāk pārdotais mūzikas instruments.

… Leonardo da Vinči spēja rakstīt ar vienu roku un zīmēt ar otru …vienlaicīgi.

… sausa papīra kvadrātu nav iespējams pārlocīt (katru salocīto pusi lokot vēl uz pusi) uz pusēm vairāk kā 7 reizes.

… gaiss kļūst šķidrs ap mīnuss 190 grādiem pēc Celsija.

… pirmā vilciena maksimālais ātrums bija 8 km/h.

Vairāk iekš: http://www.didyouknow.cd/

Vakar kārtējo reizi kā parasti apstākļi iegrozījās tā, ka gulēt gāju ap 3 ei em (am). Un atkal trāpījos uz TV3 Nakts čatu. Nē, par saturu neko neteikšu, jo tāpat skaidrs, ka 90% tērzētāju ir ļoti seksuāli pārsātināti cilvēki. Bet uzmanību piesaistīja fona mūzika. Te nu jāsmejas vai arī jāraud, bet tie hiperaktīvie D’n'B gabali uzdzina depresiju. Šķiet, ka tā normāli zem ripām būtu jāsēž, lai ļautu savām ausīm baudīt kaut ko tādu. Pēdējā laikā mūzikas stilus nešķiroju – i roku klausījos, i hip-hopu, i deju gabalus, i pa kādam šlāgerim, jo galvenais, ka melodija skanīga un pakāpeniski arī pielīp, bet D’n'B laikam nāksies nošķirot. :/ Tas ritms …brr… trīsas uzdzen. Tāda sajūta, it kā tu bez elpas skrieni pa bezgalīga tuksneša tveicīgajām smiltīm, un beigās vēl ar mēli nobrauc pa tām pašām smiltīm.

(Aizgāju iedzert glāzi ūdens)

Reperis 50 Cent nesen pirms kādas uzstāšanās Oslo klubā, sniedzis interviju, kurā atkal pacelta pēdējā laika aktuālā tēma par failu apmaiņu / nelegālu failu apmaiņu. Un, lūk, paša rīmju meistara teiktais:

“How are G-Unit Records doing in these times of file-sharing?

“Not so good.” he responded. “The advances in technology impacts everyone, and we all must adapt. Most of all hip-hop, a style of music dependent upon a youthful audience. This market consists of individuals embracing innovations faster than the fans of classical and jazz music.”

“What is important for the music industry to understand is that this really doesn’t hurt the artists.”

[...]

“A young fan may be just as devout and dedicated no matter if he bought it or stole it.”

Indeed. It’s been said time and time again – get the music out there by any which way, fill the gigs and capitalize on the merchandising and ends will meet. 50 Cent agrees:

“The concerts are crowded and the industry must understand that they have to manage all the 360 degrees around an artist. They, (the industry), have to maximize their income from concerts and merchandise. It is the only way they can get their marketing money back.”

He finishes up: “The main problem is that the artists are not getting as much help developing as before file-sharing. They are now learning to peddle ringtones, not records” he said.

Ņemts no: http://torrentfreak.com/50cent-file-sharing-doesnt-hurt-the-artists-071208/

Tas neizbēgami ir noticis. “Советское Игристое” graņonkās līstot, petardēm, kas pirktas no 12-gadīgā Andreja, klaudzot, ļaužu pūļiem dziļā vienaldzībā aplaudējot, pensionētam vokāli instrumentālajam ansamblim fonā skanot un meitenēm spiedzot, šis kārtējais WordPress blogs ir uzsācis gaitas tīklā, ko cilvēce par internetu dēvē un ar kuru daudzi latvieši saprot tikai adresi draugiem.lv. Bet mans stāsts turpinās. Redz, tagad tikpat stilīgi, kā nokrāsot mellus matus, nagus un acis, un dziļi emocionāli visās pasaules problēmās vainot sevi, ir uzmočīt blogu, ikskūzmī, emuāru. Pie bloga nonācu tāpat, kā savulaik pie Yo-Yo, Tamagoči un MP3 atskaņotāja – ja visiem ir, tad man arī vajag. Par saturu, kas šeit parādīsies, daudz nav, ko teikt. Rakstīšu par to, kas attiecīgajā momentā, izrietot no mana dvēseles stāvokļa, kurš savukārt spēcīgi mijiedarbojas ar apkārtējās telpas un laika uztveri, būs ievērības cienīgs.

Priekā!